Pāriet uz galveno saturu

Optimisms laboratorijā

Pēdējās dienas laboratorijā nevarētu uzskatīt par baigi produktīvām. Bija pat vakari, kad pēc garas dienas mājās devos gandrīz tukšā, bez praktiski nekāda progresa vai manāma rezultāta mana bakalaura labā. Jau vairāk kā mēnesi strādāju tikai pie divu vielu attīrīšanas un nekā cita, un, ja vienu brīdi likās, ka beidzot esmu atbrīvojies no visiem blakusproduktiem un piemaisījumiem, tad nākamajā dienā skatos, ka hromatogrammā izlīduši vēl pāris nezināmi pīķi. Tādos gadījumos vienīgais, kas mierina un saglabā optimismu, ir cerība, ka lieli sasniegumi zinātnē gūti tikai un vienīgi caur miljons neveiksmēm vai nejauši.
Līdz ar olimpiādes noslēgumu veiksmīgi pabeidzu savu otro 3 nedēļu ziemas treniņu ciklu. Līdz pēdējam brīdim vēl šaubījos, vai organisms izturēs neierasti augsto slodzi un apjomu nedēļas beigās, jo iepriekšējā mēnesī izvilku tikai līdz trešās nedēļas pusei, taču šis cikls ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi bijis viens no labākajiem karjerā. Treniņus pierakstu endomondo. Šonedēļ patīkama atpūta, kuru visticamāk pavadīšu fakultātes 4. stāvā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...