Rīgas orientēšanās nedēļa manā izpildījumā nebija gluži tas, ko prognozēju ziemas mēnešos, plānojot sezonas sākuma mačus. Gan Rīgas Kausu divdienās, gan Lieldienu sprintā Vecrīgā mans uzvārds rezultātu tabulā bija atrodams apmēram vidusdaļā, kaut arī tehniski distances veicu salīdzinoši tīri. Līdz galam neesmu drošs, vai tas izskaidrojams ar fiziskās formas pagrimumu vai vienkārši nebija asums. Varbūt tāpēc, ka vairāk iesaistījos pašu sacensību organizēšanā. Liels gandarījums Latvijā ienest skandināvu vēsmas sacensību arēnai. Ar sacensībām noslēdzu aprīļa treniņciklu, un tāpēc šonedēļ vairāk atpūtos kā skrēju. Nākamnedēļ sākšu visu no sākuma, plānoju vairāk spiest uz spēku un apjomu.
Brīvdienas sāku ar nepilnu četru stundu izpriecu Ādažos, kur ar ambīcijām bagātu komandu un tās nosaukumu startējām xRace posma īsajā klasē. Izvizinājos ar tēva leģendāro velosipēdu līdz krampjiem pa Garkalnes smilšainajiem pauguriem, paairēju ar vistu pa pilsētas dīķi un noskrēju pāris klasiskus Magnēta etapus tuvējās kartēs. Tā kā šoreiz tikām cauri bez neviena soda, tad arī paņēmām smagāko balvu maisu.Nākamajā dienā nelielu piedzīvojumu maču organizēju pats Baldonē, jo studentu korporāciju ikgadējā orientēšanās kausā bez klasiskās stafetes izplānoju vairākus papilduzdevus.
Pēdējo nedēļu patiesībā daudz sacentos ar laiku. Gan sacensību organizēšana, gan mācības, gan gatavošanās savai pirmajai runai RTU studentu konferencē nepavisam neļāva mierīgi apsēsties pie Blogger. Tagad gan neliels miers. Vismaz tāda ilūzija, jo vēl neapjaušu to trakumu, kad nedēļas vidū būs jāizvācas no Briāna ielas dzīvokļa. Jā, atgriezīšos atpakaļ pie vecākiem vēsajā Jūrmalā uz pāris mēnešiem.
Nākamo nedēļas nogali pavadīšu Zviedrijā, kur ar JT startēsim Tiomila nakts stafetēs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!