Kā jau pēdējos četrus gadus, maija pirmo nedēļas nogali pavadīju jūras otrā krastā, piedaloties pirmajās sezonas nakts stafetēs, kur startēju zem sava zviedru kluba vārda.
Salīdzinot ar iepriekšējām sezonām, jāsaka, ka šogad viss brauciens bija par klasi augstāks servisa līmenī. Pirmkārt, lidoju ar aviokompānija, kas piešķīra rezervētu vietu virs spārniem un ļāva pieslēgties internetam atrodoties gaisā par to pašu zemo cenu. Otrkārt, klubs man un JT ne tikai piešķīra jaunus skriešanas kreklus, transfēru turp un atpakaļ no lidostas, bet arī automašīnu uz nedēļas nogali. Treškārt, nodrošināja gulēšanu gultās un pilnu ledusskapi brokastīs.
Dienu pirms stafetēm noskrējām augstas klases sprinta distanci, kur uzrādīju tikpat viduvēju rezultātu, kā pirms pāris nedēļām LB. Biju sajūsmā par interesanto distanci, kas piedāvāja orientēšanos gan māju pagalmos, gan mežā, gan parkā un dinamisku plānojumu, kas galvenokārt prasīja ātru izvēli starp līdzīgiem ceļa variantiem.
Pēc zviedru kebaba, 300 g želejkonfekšu, 14 h nāvīga miega, picas un 30' rīta skrējiena devāmies uz sacensību arēnu. Man šogad tika uzticēts nepilnus 12 km garais 4. etaps pusnaktī. Pirms stafetēm bijā diezgan pamatīgi paspēlējuši karti un apmēram nojautām, kam būs jāpievērš lielāka uzmanība orientējoties. Pēc trešā etapa JT stafeti man nodeva 186. vietā. Galvā ieņēmu, ka šoreiz jāizvairās no lielām kļūdām, distances sākumā skrienot piesardzīgāk. Kaut arī JT jau brīdināja par sliktu redzamību zaļajā, pirmā kp rajonā pavadīju lieku minūti, nespējot ieraudzīt prizmu, kas netipiski lielajām stafetēm bija piesegta starp eglēm. Pagarā etapā uz 2. kp ar labu tempu sadeldēju trīs minūšu deficītu līdz tuvākajai komandai, taču pēc kp atkal skrēju vienatnē. Uz 3. kp pieļāvu tehnisku kļūdu, izvēloties virzienā skriet punktam pierē. Pareizi būtu pagarināt punkta vietu, ieskrienot no dienvidiem pa kalna virsotni. Šāda avantūra maksāja vairāk kā divas minūtes un rezultātu tabulā atrados turpat, kur sāku. Virziens pievīla arī uz nākamo kp, pēc kura mana uzticība kompasam ievērojami kritās un nolēmu vairāk turēt galvu augšā.
Nākamajos 3-4 km līdz pat TV punktam praktiski nekļūdījos un sāku lēnām rāpties uz augšu rezultātos. Distances vidū aiz sevis jau biju savācis pulku skrējēju, kuru pēc TV punkta palaidu pa priekšu Andreja dēļ. Nākamos divos kp jau visu atguvu un garajā etapā, kur lielākā daļa (~ 1km) bija jāveic pa asfaltēto ceļu, uzņēmos vadību un, uzmetot skatu aizmugurē, manīju jau veselu skrējēju pūli - vairāk kā 20 lampas. Nebaidījos skriet pa priekšu, jo principā cīnoties otrā simta beigās nav baigi daudz izaicinājumu un principā cīnījos pats ar sevi. Pats galvā distances laikā izvirzīju mazus mērķus, piemēram, nākamo kp paņemt maksimālā ātrumā; etapu noskriet ar vāju vai pa daļai bez apgaismojuma; atstrādāt visu kalnu; izvēlēties citu variantu nekā priekšā skrienošie; apdzīt vismaz vienu komandu finišā.
Viena no problēmām skrienot bija kartes locīšana, meklējot kp numurus, un vienā etapā čakarējos tik ilgi, ka šķībā izejas virzienā biju noskrējis uz pusi vairāk kā pats etaps. Pie pirmspēdējā kp mani panāca līderi par apli un sanāca finišēt prožektoru gaismā. Stafeti nodevu 5. etapam 157. vietā, komandu paceļot par 29 vietām, kas, salīdzinot ar citiem gadiem, ir diezgan pieticīgi. Taču ar sniegumu biju apmierināts, mežā gāja gana jautri, par fizisko formu nevarēju sūdzēties, neizpildīju neko stulbu un nevienu nepalaidu garām.
Pēc pusnakts temperatūra tuvojās nulles atzīmei, tāpēc brīvdabas duša varbūt bija lielākais izaicinājums nedēļas nogalē, taču sekojoša sauna to atsvēra. Pēc 5 stundu caura miega pieteicos noskriet 55' etapu otrajā komandā ar kopējo startu, kas jau pēc pirmajiem kp izvērtās par principiālu cīņu ar meitenēm visas distances garumā. Skrējiens vairāk atgādināja rītarosmi ar nemainīgu tempu, takām un vienkāršu orientēšanos. Vienīgais kājas bija pilnas ar neizskalotiem atkritumiem, un pēdējā kalnā tās jau bija lupatās.
Nākamās Meridiāna nakts stafetes pēc nedēļas. Klubu šogad pārstāvēs divas stipras komandas.
Līderu GPS atkārtojums 4. etapam,
Vīru un sievu starts.
Salīdzinot ar iepriekšējām sezonām, jāsaka, ka šogad viss brauciens bija par klasi augstāks servisa līmenī. Pirmkārt, lidoju ar aviokompānija, kas piešķīra rezervētu vietu virs spārniem un ļāva pieslēgties internetam atrodoties gaisā par to pašu zemo cenu. Otrkārt, klubs man un JT ne tikai piešķīra jaunus skriešanas kreklus, transfēru turp un atpakaļ no lidostas, bet arī automašīnu uz nedēļas nogali. Treškārt, nodrošināja gulēšanu gultās un pilnu ledusskapi brokastīs. Dienu pirms stafetēm noskrējām augstas klases sprinta distanci, kur uzrādīju tikpat viduvēju rezultātu, kā pirms pāris nedēļām LB. Biju sajūsmā par interesanto distanci, kas piedāvāja orientēšanos gan māju pagalmos, gan mežā, gan parkā un dinamisku plānojumu, kas galvenokārt prasīja ātru izvēli starp līdzīgiem ceļa variantiem.
Pēc zviedru kebaba, 300 g želejkonfekšu, 14 h nāvīga miega, picas un 30' rīta skrējiena devāmies uz sacensību arēnu. Man šogad tika uzticēts nepilnus 12 km garais 4. etaps pusnaktī. Pirms stafetēm bijā diezgan pamatīgi paspēlējuši karti un apmēram nojautām, kam būs jāpievērš lielāka uzmanība orientējoties. Pēc trešā etapa JT stafeti man nodeva 186. vietā. Galvā ieņēmu, ka šoreiz jāizvairās no lielām kļūdām, distances sākumā skrienot piesardzīgāk. Kaut arī JT jau brīdināja par sliktu redzamību zaļajā, pirmā kp rajonā pavadīju lieku minūti, nespējot ieraudzīt prizmu, kas netipiski lielajām stafetēm bija piesegta starp eglēm. Pagarā etapā uz 2. kp ar labu tempu sadeldēju trīs minūšu deficītu līdz tuvākajai komandai, taču pēc kp atkal skrēju vienatnē. Uz 3. kp pieļāvu tehnisku kļūdu, izvēloties virzienā skriet punktam pierē. Pareizi būtu pagarināt punkta vietu, ieskrienot no dienvidiem pa kalna virsotni. Šāda avantūra maksāja vairāk kā divas minūtes un rezultātu tabulā atrados turpat, kur sāku. Virziens pievīla arī uz nākamo kp, pēc kura mana uzticība kompasam ievērojami kritās un nolēmu vairāk turēt galvu augšā.
 |
| Pirmie četri kp 4. etapā manā izpildījumā |
Nākamajos 3-4 km līdz pat TV punktam praktiski nekļūdījos un sāku lēnām rāpties uz augšu rezultātos. Distances vidū aiz sevis jau biju savācis pulku skrējēju, kuru pēc TV punkta palaidu pa priekšu Andreja dēļ. Nākamos divos kp jau visu atguvu un garajā etapā, kur lielākā daļa (~ 1km) bija jāveic pa asfaltēto ceļu, uzņēmos vadību un, uzmetot skatu aizmugurē, manīju jau veselu skrējēju pūli - vairāk kā 20 lampas. Nebaidījos skriet pa priekšu, jo principā cīnoties otrā simta beigās nav baigi daudz izaicinājumu un principā cīnījos pats ar sevi. Pats galvā distances laikā izvirzīju mazus mērķus, piemēram, nākamo kp paņemt maksimālā ātrumā; etapu noskriet ar vāju vai pa daļai bez apgaismojuma; atstrādāt visu kalnu; izvēlēties citu variantu nekā priekšā skrienošie; apdzīt vismaz vienu komandu finišā.
Viena no problēmām skrienot bija kartes locīšana, meklējot kp numurus, un vienā etapā čakarējos tik ilgi, ka šķībā izejas virzienā biju noskrējis uz pusi vairāk kā pats etaps. Pie pirmspēdējā kp mani panāca līderi par apli un sanāca finišēt prožektoru gaismā. Stafeti nodevu 5. etapam 157. vietā, komandu paceļot par 29 vietām, kas, salīdzinot ar citiem gadiem, ir diezgan pieticīgi. Taču ar sniegumu biju apmierināts, mežā gāja gana jautri, par fizisko formu nevarēju sūdzēties, neizpildīju neko stulbu un nevienu nepalaidu garām.Pēc pusnakts temperatūra tuvojās nulles atzīmei, tāpēc brīvdabas duša varbūt bija lielākais izaicinājums nedēļas nogalē, taču sekojoša sauna to atsvēra. Pēc 5 stundu caura miega pieteicos noskriet 55' etapu otrajā komandā ar kopējo startu, kas jau pēc pirmajiem kp izvērtās par principiālu cīņu ar meitenēm visas distances garumā. Skrējiens vairāk atgādināja rītarosmi ar nemainīgu tempu, takām un vienkāršu orientēšanos. Vienīgais kājas bija pilnas ar neizskalotiem atkritumiem, un pēdējā kalnā tās jau bija lupatās.
Nākamās Meridiāna nakts stafetes pēc nedēļas. Klubu šogad pārstāvēs divas stipras komandas.
Līderu GPS atkārtojums 4. etapam,
Vīru un sievu starts.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!