Aizstāvēšanās un stafetes

Ķīmijas fakultātē komisijai prezentēju savu gada zinātnisko darbu septiņās minūtēs un atlikušajās desmit paspēju gan noklausīties dienas skarbāko recenziju no LOSI profesora, izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem un pieķert sevi pie skaudības, ka nesaņemšu visaugstāko vērtējumu.
Pirms četriem gadiem, izvācoties no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, jūnija beigās rakstīju:

"Nākamajā dienā pēc brauciena veiksmīgi uzrakstīju ķīmijas eksāmenu. Viss labi. Protams, kādus 5-9% būšu zaudējis, bet vairāk mani uztrauca tas, cik maz teorijas prasīja šī gada eksāmens. Dienas vidū varēju justies kā pārēji, kam skola beidzās krietni agrāk. Viss, tagad arī es esmu brīvs uz mēnesi, lai noapaļotos par nākamajiem pāris gadiem. Šo faktu vakarā atzīmēju Andrejsalā, kur notika Positivus festivāla ieskaņas pasākums. Spēlēja mūziku, paķēpājos ar krāsu, sarunāju visādas muļķības ar MĀ, pa skaisto skatījāmies pāri upei, vēroju Rīgas jaunatnes modes tendences un bezkaislīgi sveicināju draugus."

Ar Ditas diplomu

Arī tad manī valdīja maldīgs priekšstats, ka esmu kaut ko pabeidzis, sev garantējis vai nopelnījis. patiesībā tikai vien tā sajūta, ka pāris nākamās nedēļas var ļauties slinkumam, bezvērtīgām sarunām, vājībām, bezatbildībai un vispārējai vienaldzībai arī pret sevi. Šogad pēc bakalaura darba teicamās aizstāvēšanas kāri pēc uzdzīves saasina fakts, ka uz pirkstiem skaitāmas manas brīvdienas Latvijā. Apņemos no tām izspiest visu. Pirmoreiz pabiju augstskolas (Ditas) izlaidumā.
Tik garlaicīgas un bezpersoniskas divas stundas, ka pazuda vēlēšanās kādu aicināt uz savu diplomceremoniju (27.jūnijs, 16:00, Ķīpsalas izstāžu centrs).

Iepriekšējās brīvdienas pavadīju ziemeļos, pusnaktī skrienot 2. etapu Jukolas baltās nakts stafetēs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu sniegumu, salīdzinoši gaišā distancē mans rezultāts bija stipri viduvējs un baidos, ka sliktākais, stafeti nododot uzreiz aiz divsimtnieka ar 217. etapa laiku. Skrienot nāca miegs, nebija asuma, garlaicīgs temps, divas kļūdiņas. Vienīgi finišā pēc meiteņu spiedzieniem pamodos un apstrādāju pāris čaļus taisnē, pēc kuras gan knapi aizvilkos līdz maiņai. Nakti ar draugiem pavadījām nomodā pie lielā ekrāna, sekojot milžu cīņām, kaut arī aukstums vilka cauri jakām un guļammaisiem.
Nākamajā dienā Tallinas brīvdabas muzejā ar JT noskrējām lielisku sprinta distanci, kas kalpoja par labu treniņu Latvijas čempionātam jauktajā sprinta stafetē vakar Ikšķilē. Startēju Ausekļa otrajā komandā ar ZG un BZ. Izvēlējos skriet pirmo etapu pēc veiksmīgā starta Meridiāna jauktajā stafetē pavasarī. Kaut arī iepriekšējā nedēļā noskrēju vien padsmit km trijos treniņos un sajūtas, iesildoties pirms starta, neko labu neliecināja, pēc pirmajiem kp uz pārējo fona mans temps izrādījās gana konkurētspējīgs. Distanci pa mazpilsētas kvartāliem un mazajiem parkiem veicu tīri un stafeti nodevu necerēti 3. vietā minūti aiz MP un DD, kuru ātrums gan bija augstākā līgā. ZG un BZ cīnījās godprātīgi un līdz galam, taču beigās samierinājāmies ar vietu uzreiz aiz sešiniekam.

Ikšķilē