S99

Atpūtas telpa pie laboratorijas. Aiz ābelēm ēdnīca, pa kreisi administrācijas tornis, pa labi oranžajā ēkā bioloģija.

Rietumos iet labi. Diezgan brīvi orientējos pilsētā, daudz esmu izbraukājis ar velosipēdu, apskrējis pāris aplīšu ap upi un vairāk vai mazāk pierodu pie Rietumeiropas un 8 stundu darbadienas. Rīta vilcienā uz darbu sāku ievērot savdabīgus patstāvīgos klientus manā vagonā, atgriežas studiju laika atkarība pēc pusdienām, kavējot laiku, iedzert kafiju ar pienu, iepērkoties automātiski iedomājos, cik daudz, kādus un kur nodošu produktu atkritumus, veļu mazgāju mājas koplietošanas mazgātavā un visbeidzot automašīnas pilsētā šķiet viszemākais transportlīdzeklis, kamdēļ bieži vien tiek ignorēts satiksmē.

Pēdējās dienās darbā sanāca vairāk strādāt un parunāt kopā ar komandas līderi. Iepazinos tuvāk un deva vairākus padomus par to, kā tālāk veidot karjeru. Atzina, ka esmu īstajā vietā un laikā, bet nākotnē studiju izvēlē uzmanība jāpievērš sīkām programmas detaļām nevis konkrētiem mācību priekšmetiem vai universitātes nosaukumam. Tāpat ilgtspējīgi vērtīgāk atrasties grupā, kur esi visstulbākais, nevis pieredzējušākais pīļu dīķī.

Brīvdienas pavadu viens, ārpus darba neesmu atradis vēl nevienu domubiedru vīnam. Kaut arī Skype brokastis ar ģimeni ir super, vientuļos brīžos nekas cits neatliek, kā atsaukt atmiņā pagātni ar tuviem cilvēkiem. Esmu pārlasījis ceturto daļu no bloga arhīva. Iepriekšējā naktī nevarēju aizmigt, atcerējos par vienreizējo 2011. gada pavasari. Vai arī par 18. dzimšanas dienu un mazajiem svētkiem vidusskolā. Mazliet dīvaini, ka Tagad.

Rakstot klausījos jaunāko no Lanačkas