Ābollaiks

Brīvdienu rīti

Šonedēļ sāku uz darbu nest līdzi iepriekšējā vakarā pagatavotas pusdienas. Nolēmu, ka cukuru saitēm bagātu pārtiku efektīvāk vārīt ne tikai vakariņām, bet arī nākamajām pusdienām, kuras darbavietā apvienoju ar kafejnīcas salātbāru un zupu. Taču jāpiebilst, ka brokastis vēl joprojām ir neatrisināts jautājums. Līdz dienas vidum labākajā gadījumā esmu izdzēris tikai tējas vai kafijas krūzi.
Ēdu ābolus. Katru dienu vismaz četrus. Diez vai jebkad iepriekš biju tik ļoti pievērsis uzmanību augļkokiem augusta beigās. Pēdējās nedēļas nepacietīgi vēroju un gaidīju, kad no darba ābelēm kritīs pirmie āboli. Tomēr tagad izskatās, ka vienīgais esmu sajūsmā par ražu. Tāpat vakaros pirms gulētiešanas mēdzu aizbraukt pie klusa plūmjkoka tepat pilsēta.
Šonedēļ tika izziņots oktobrī gaidāmais Ben Howard otrais studijas albums, un šonedēļ sajūsmā vilcienā vairākkārt klausījos pirmo singlu no tā I Forget Where Wie Were. Dažreiz tieši pēdējo 30 sekunžu dēļ.