Pāriet uz galveno saturu

Nesocializēšanās

Papļāpājot ar Ditu skypā, nonācu pie secinājuma, ka problēmas pamatā ir socializēšanās trūkums pēdējās dienās. Nevaru sagaidīt, kad atbrauks Kristofers un pēc tam pārvākšos uz jauno pagaidu dzīvesvietu.
Es nenormāli daudz laika pavadu pie datora. Pirmkārt jau, esmu pilnīgi atkarīgs no lielākajām sociālo tīklu vietnēm. Ja agrāk apmeklēju fb divas, trīs reizes dienā, tagad to daru reizi stundā, mēģinot radīt kaut kādu ilūziju, varbūt apmānīt skumjas. Protams, nekas no tā nemainās un pēc brītiņa esmu turpat, kur iepriekš. Otrkārt, bieži sāk sāpēt acis no pārāk ilgas lasīšanas vai klipu skatīšanās ekrānā. Redze mani uztrauc visvairāk, tāpēc būs jāizdomā, kā ierobežot mūsu attiecības.
Nebiju gaidījis, ka gaisa temperatūra šeit augustā vien retu reizi pakāpsies virs 20 C grādiem. Nācās pat IKEA iegādāties biezāku segu par simbolisku naudu. Bet vēsums netraucē pirms saulrieta uzvilkt saulesbrilles, pabraukāties šortos ar velosipēdu, doties skatīties kino zem klajas debess. Piektdienas vakarā noskatījos Her, man patika, bieži sasmējos.
No rīta uzcepu pankūkas, ar valriekstu saldējumu, paskatījos Draugus. Viens pats.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...