Literatūra

Tās divdesmit minūtes, kuras pavadu vilcienā, braucot atpakaļ no darbavietas uz pilsētu, ir visdīvainākais brīdis manā ikdienā. Galvā iestājas pilnīgs tukšums. Dzelzceļa monotono ritmu nespēj noslapēt pat mūzika austiņās, kuru arī visticamāk diez vai izvēlos apzināti. Tāda sajūta, ka guļu ar acīm vaļā.

Atpūtas telpas virtuvē blakus kafijas automātam manu uzmanību jau pirmajās dienās piesaistīja žurnālu un grāmatu plaukts. Lieki minēt, ka tā saturs saistīts ar organisko ķīmiju. Lai arī lasāmvielas izvēle ir milzīga, sākot no pasaulē atzītām rokasgrāmatām un beidzot ar vadošo organiskās ķīmijas zinātnisko publikāciju žurnālu papīra izdevumiem, tā pa īstam esmu aizrāvies ikmēneša SCI žurnālam Chemistry&Industry. Lasu to burtiski no vāka līdz vākam par mazu jaunuzņēmumu inovācijām, akadēmisko institūtu atklājumiem un tehnoloģijām ražotnēs. Atzīmēšanas vērts tas ir tāpēc, ka pēdējos mēnešos aizvien vairāk interesējos par nozares aktualitātēm globālā mērogā, lai radītu sev pilnīgāku priekšstatu par to, kur un kā satiekas zinātne ar industriju. Pēc pēdējiem četriem izdevumiem varu teikt, ka pašlaik aktuāla ir energoietilpīgāku bateriju un fotoelementu meklējumi, farmācijas gigantu datubāzu publiskošana un atjaunojamo dabas resursu ķīmijas tehnoloģiju ieviešana.
Priekšā trīs brīvdienas. Pagaidām plānā vieglatlētikas tiešraides, vācu valoda, velobrauciens un kino pilsētas centrā pēc saulrieta, rītvakar tur skatīšos Her.