Jaunā zālīte

Vakar pēc darba devos uz Spiegelfeld sporta kompleksu, kur vienā no sporta zālēm norisinājās pirmais iekštelpu treniņš Bāzeles orientēšanās klubam (OLG Basel). Ierodoties vairs nejutos tik neērti kā pirmajā reizē kartes treniņā, jo ievēroju vairākas jau pazīstamas sejas un pāris jauniešiem atcerējos arī vārdus. Pirmās 50' spēlējām florbolu, kas man tīri labi padevās un vienu brīdi pat likās, ka esmu atcerējies savas pamatskolas fanātiskās prasmes, komandai gūstot visvairāk vārtus un piespēles vienā no mačiem, tajā pašā laikā spēlējot ar diezgan neērtu un vienkāršu nūju. Treniņa otrajā daļā dalībnieku skaits no pāris desmitiem burtiski divkāršojās. Tā kā šis bija iepazīšanās treniņš, tad vairāki uzdevumi uz to tad tika arī mērķēti - stafetes, uzdevumi pa pāriem, spēles un daudz Šveices vācu valoda. Kopumā riktīgi forši tikai dušās auksts ūdens.
Braucot mājās no treniņa, pilsētā plosījās pamatīga vētra, kas laikam beidzot arī pie mums atnesa rudeni. Šorīt pirmo reizi, minoties uz staciju, atsala nagi.
Man laboratorijā vēl joprojām nav apnicis! Jau pāri pa 70 sintēžu protokoliem, 600 LC/MS paraugu un izliets gandrīz pus litrs CDCl3.
Vairāk kā mēnesi strādāju pie trešējā spirta reducēšanas (otrais solis), no sākuma nedēļu gan ņēmos ar metālorganiku pirmajam solim. Tas ir viens no menedžera blakus projektiem, kuru īsti neviens laikam negribēja uzņemties, jo savienojumi, protams, nav smaržīgi un vēl pietiekami gaistoši.

​Šonedēļ strādāju tikai pie reducēšanas iznākuma uzlabošanas, piemeklējot Lewis skābi un variējot ar citiem mainīgajiem, kas nozīmē daudz paralēlu reakciju, piemēram, šodien izdevās paspēt pabeigt četras līdz ar darbalaika beigām, par ko tad esmu riktīgi lepns, jo līdz šim mans rekords bija 3.

Tā kā cilvēki apkārt ar mani uzstājīgi runā angliski, esmu gandrīz jau atmetis vēlmi tālāk mācīties vācu valodu, vērtīgāk šķiet labot savu vājo angļu valodu.

Jā, iet labi.