Pāriet uz galveno saturu

Pasaules kauss Liestal

Nedēļas nogalē mani Bāzelē apciemoja JT, kurš kopā ar EB startēja pēdējos Pasaules kausa posmos orientēšanās Liestal apkārtnē, kas ir 9 minūšu braucienā no SBB stacijas.. Arī es nospriedu darbā nedēļas nogali paņemt brīvāku un pēc iespējas vairāk laika veltīt JT, orientēšanās un pēdējo vasarīgo dienu baudīšanai. Vispirms jau pievienojos puišiem treniņdistancē, kura piedāvāja diezgan skarbu apvidu, taču līdz šim neko labāku nebiju skrējis, tāpēc vairāk priecājos par iespēju vispār pieskarties kontrolpunktiem. Pēc tam iepazīstināju JT ar savu midzeni, kurā bez problēmām varam nodrošināt pilnu guļvietu viesim. Vakarā nokāpām līdz upei līdzās citiem jauniešiem. Nākamajā dienā vienā no pilsētas parkiem uz lielā ekrāna pasekoju līdzi Dānijas un Šveices panākumiem sprinta stafetē, pabrīnījos par sacensību augsto organizatorisko kvalitāti Šveicē un iemūžināju JT skrējienu zem dinozaura jauktajā komandā.
Sprinta stafetes arēna
PK fināla sprinta distance
Sprinta treniņdistance
 Pēc pēdējo komandu finiša distanci izskrēju arī es ievērojami lēnākā tempā un tajā pašā laikā vairāk kļūdām. Sestdienas rītā pēc nokavēta vilciena ar nepiedodamu kavēšanos (~6') tiesnešu acīs tomēr puiši tika pielaisti pie starta karantīnā, kamēr es nogādāju melno BMW, kuram tā arī neuzzināju, kā ieslēgt atpakaļgaitu, stāvvietā pie finiša arēnas. Kamēr atlēti kūlās pa mežu, es baudīju oficiālā preses pārstāvja priekšrocības. Organizatori atkal bija parūpējušies par labu laiku, lielo ekrānu, GPS sekošanu un kartēm, protokoliem un uzkodām preses telpā (par pēdējo laikam biju visvairāk sajūsmā). Paņēmu arī pāris kartes, lai atgrieztos citreiz noskriet distanci pats. Pēc vakariņām, īsa miega un trakām idejām bijām gatavi sestdienas naktij.
Ūun tad pamodāmies, izdzērām tēju un priekšpusdienā devāmies uz sprinta treniņkarti noskriet pāris jautras distancītes pa ciema līkajām un šaurajām ieliņām, kur paralēli norisinājās gadatirgus. Pēcpusdienā vēlreiz devāmies uz Liestal, kur pieslēdzāmies PK sprinta finālsacensībām un kur ar divām pauzītēm izskrējām 4.1 km garo sprintu noskrējām arī paši. Ja dienas pirmajā daļā vēl varēja runāt par kaut kādu tempu, tad pēdējos etapos PK distancē atspēlējās iepriekšējās nakts izklaides.
Vakarā pietika spēks tikai GTA izpriecām un Suzukas sacīkstes atkārtojumam.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...