Rudens?

Šodien, oktobra beigās, gaisa temperatūra ārā pārsniedza istabas temperatūru, un svētdienas vēlā rītā, uzlejot jau trešo tēju, nekautrējos atvērt logus katrā mājas pusē, lai mūsu piektā stāva dzīvoklī ļautu siltajam dienvidu vējam iznest no istabām mitro bezgaisu. Tas šoreiz bija viens no tiem brīžiem, par kuru būtu gatavs apdomāt apmešanos Bāzelē ilgāk.
Laboratorijā pēdējās dienas vairāk pavadīju pie datorā nekā ar nitrila cimdiem rokās. Kamēr velkmē stundām reducējās trešējais spirts, es vairāk iedziļinājos zviedru universitāšu mājaslapās piedāvātajos dabas zinātņu programmu aprakstos. Nedēļas beigās arī pieteicos trim studiju programmām Upsalas universitātē (Ķīmijas bioloģija, bioķīmija un organiskā sintēze), taču pirmais solis ir angļu valodas eksāmens janvārī, kuram sāku gatavoties tagad.
Pēc četrām dienām atkal paviesošos pie Ditas Zviedrijā, lai nostartētu pirmspēdējā sezonas o-mačā. Debitēšu piecu etapu nakts-dienas stafetes Smalandskavlen. Tāpēc pēdējās dienas mazliet piestrādāju pie fiziskās formas. Varbūt lielisko laikapstākļu dēļ izlēmu atgriezties Liestal, lai noskrietu Pasaules klases vidējo distanci apvidū bez kompasa.
Pirms gulētiešanas vēl sasveicinājos ar kr! Emīlu, kurš kameras priekšā nodemonstrēja pludmales pozu.

Jau pāris dienas atpakaļ Pirātu līcī noplūda pilns I Forget Where We Are, ko tad arī pašlaik klausos.