Pirms sāku rakstīt, gribējās atcerēties, ar ko nodarbojos un nogurdināju prātu tieši pirms gada. Parasti mēdzu tādos brīžos pašķirstīt paša blogu, taču pērn šajā laikā neko daudz rakstījis nebiju. Atceros tikai, ka pēc garas darba dienas lekcijās un universitātes laboratorijā vakarā ar Ditu istabā, klausoties pēdējo KOL albumu, mizojām apelsīnus. Tāpat kā šodien, no rīta pamostoties, ārā vēl bija tumšs, bet, iznākot no darba, jau nakts.
Sākoties decembrim, laikam nu jau instinktīvi gribas plānot treniņus, iegrimt garos un tumšos skrējienos un papētīt treniņdienasgrāmatu. Vakar, apmeklējot kārtējo orientieristu zāles treniņu, galvenā trenere atļāvās pajautāt, vai nevēlos iestāties vietējā klubā. Nezinu kāpēc, es aiz pieraduma atcirtu, ka esmu šeit tikai līdz gada beigām.
Laboratorijā manam trešējo spirtu reducēšanas projektam, ar kuru nodarbojos jau vairāk kā divus mēnešus, ir redzams gals un arvien biežāk ar menedžeri apspriežam nākamo pētījumu. Tāpat beidzot varēšu izmēģināt kādu no sev jau zināmām reakcijām atkārtot uz maza nepārtrauktas darbības reaktora, ja tā to varētu nosaukt (flow chemistry). Un šonedēļ sarunāju dziļāk apgūt praktisko masas-spektroskopiju, jo ikdienā lietoju tikai vienu un ļoti vispārīgu metodi, kas bieži vien dod praktiski neinterpretējamus rezultātus.
Bāzelē auksts un slapjš.
Nu tā, gribās Rīgu.
Jā, ir laiks sākt vākt kilometrus. Latvijā atgriezīsies tieši uz jaunās sezonas sākumu.
AtbildētDzēstVarētu sūdzēties, ka pietrūkst hard-core manēžas un vingrošanas, bet tajā pašā laikā apvidus apkārt piedāvā iespējas, par kurām Rīgā varēja tikai sapņot.
DzēstIzskatās, ka vienīgais, kas pašlaik attur ir motivācijas trūkums.