Mājās

Ziemassvētku brīvdienas sākās ar 14 stundu ceļojumu uz Rīgas lidostu. Bāzeli pamatu jau piektdienas vēlā vakarā, kad ar vācu nakts vilcienu pārbraucu uz Manheimu. Pusdivos naktī, izkāpjot no vagona, mani sagaidīja vietējo jauniešu klaigas, sasistas pudeles un smēķētāju bariņi pie bāriem. Kamēr 2 h gaidīju autobusu uz Hānas lidostu, lai nenosaltu, apstaigāju pilsētas centru, uzvilku visas līdzi paņemtās apģērba kārtas un pacietīgi skaitīju minūtes. Autobusā beidzot atlūzu uz pusotru stundu, kas bija arī vienīgais šīs nakts miegs. Mazajā lidostā ierados puspiecos no rīta un ieturēju pirms izbraukšanas sagatavotas brokastis, sēžot starp uz čemodāniem gulošiem tūristiem. Saullēktu sagaidīju zili baltajā lidmašīnā, kas pa taisno devās uz RIX. Atlika vien pārdomāt, vai nakts piedzīvojumi bija uz pusi lētākas biļetes vērti? Vēl pāris gadus atpakaļ biju sajūsmā par šādu ceļošanu.
Jau ceturto dienu dzīvojos pa Jūrmalu. Lēnām izlaižos. Ēdu daudz gaļu, no rīta mazliet uzskrienu, vietējos taujāju, kas noticis sešos mēnešos, un lēnā garā apciemoju draugus.
Pirms Ziemassvētkiem nu jau par tradīciju kļuvis restorāna apmeklējums manu vecāku kāzu jubilejā, kurš sen vairs nav 6 cilvēku vakariņas. Arī es lepojos, ka Laķi ir izauguši tiktāl, ka šogad sudrabkāzās pie galda jau bijām 10.
Pēc viņa lomām Dallas Buyers Club un True Detective noteikti bija uz lielā ekrāna jānoskatās arī KN zvaigžņu drāmu, kuru diez vai iespējams skatīties laptopā HZ mūzikas dēļ.