Pāriet uz galveno saturu

Mājās

Ziemassvētku brīvdienas sākās ar 14 stundu ceļojumu uz Rīgas lidostu. Bāzeli pamatu jau piektdienas vēlā vakarā, kad ar vācu nakts vilcienu pārbraucu uz Manheimu. Pusdivos naktī, izkāpjot no vagona, mani sagaidīja vietējo jauniešu klaigas, sasistas pudeles un smēķētāju bariņi pie bāriem. Kamēr 2 h gaidīju autobusu uz Hānas lidostu, lai nenosaltu, apstaigāju pilsētas centru, uzvilku visas līdzi paņemtās apģērba kārtas un pacietīgi skaitīju minūtes. Autobusā beidzot atlūzu uz pusotru stundu, kas bija arī vienīgais šīs nakts miegs. Mazajā lidostā ierados puspiecos no rīta un ieturēju pirms izbraukšanas sagatavotas brokastis, sēžot starp uz čemodāniem gulošiem tūristiem. Saullēktu sagaidīju zili baltajā lidmašīnā, kas pa taisno devās uz RIX. Atlika vien pārdomāt, vai nakts piedzīvojumi bija uz pusi lētākas biļetes vērti? Vēl pāris gadus atpakaļ biju sajūsmā par šādu ceļošanu.
Jau ceturto dienu dzīvojos pa Jūrmalu. Lēnām izlaižos. Ēdu daudz gaļu, no rīta mazliet uzskrienu, vietējos taujāju, kas noticis sešos mēnešos, un lēnā garā apciemoju draugus.
Pirms Ziemassvētkiem nu jau par tradīciju kļuvis restorāna apmeklējums manu vecāku kāzu jubilejā, kurš sen vairs nav 6 cilvēku vakariņas. Arī es lepojos, ka Laķi ir izauguši tiktāl, ka šogad sudrabkāzās pie galda jau bijām 10.
Pēc viņa lomām Dallas Buyers Club un True Detective noteikti bija uz lielā ekrāna jānoskatās arī KN zvaigžņu drāmu, kuru diez vai iespējams skatīties laptopā HZ mūzikas dēļ.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
5 komentāri
Lasīt vairāk
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...
7 komentāri
Lasīt vairāk

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...
5 komentāri
Lasīt vairāk