Pāriet uz galveno saturu
Pēdējās brīvdienas bija gana siltas, lai diennakts gaišo laiku pavadītu ārpus mājas uz velosipēda. No rīta jau sapratu, ka riktīgi apnicis mācīties, un kaut kur jāaizmin. Kopā ar H pirmoreiz kārtīgi izvizinājāmies otrpus vācu robežai, meklējot jaunus tirdzniecības un kultūras centrus. Laikam riteņbraukšana man ir kļuvusi tikpat nopietna aizraušanās kā skriešana vai orientēšanās. Dažbrīd liekas, ka no rīta izdodas pamosties tikai to septiņu minūšu satiksmē līdz stacijai dēļ.
Ja Tev viss apnicis, paskaties svaigas un krāsainas bildītes.
Drīz.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
6 komentāri
Lasīt vairāk
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...
7 komentāri
Lasīt vairāk