Pāriet uz galveno saturu

Pop-up 10K

Dzīvoklī nedēļas sākumā atslēdza internetu. No sākuma, kamēr vispār nebija variantu, vakaros varēja vieglāk aizmigt, padomāt vai atlika laiks, neizmantojot pusfabrikātus, pagatavot vakariņas. Žēl, ka pēc pāris dienām dienām pieslēdzāmies kaimiņiem.
Tikko atgriezos no svētdienas pēcpusdienas skrējiena pa ierasto pilsētas ziemeļrietumu nomali. Likās, ka tik vēsā un pelēkā laikā daudz brīvdienu aktīvās atpūtas cienītājus nesatikšu, taču pēc noskrietiem ~ 8 km meža vidū sastapu veselu baru, kas, spriežot pēc numuriem un marķējuma ceļa malā, sacentās vietējās sacensībās. Bez šaubām, es čaļiem pievienojos un nekautrējos izkāpt no garlaicīga aerobā ritma, vidējo pulsu palielinot par 40 sitieniem, lai tiktu līdzi, parūpētos par jautrību un provokācijām grupā pēdējos 6 kilometros. Ne katra treniņa laikā var cienāties ar saldiem dzērieniem un mandarīniem, tāpēc jāatzīst, ka biju sajūsmā par savu pēcpusdienas atrakciju.
Vispār brīvdienas un brīvo laiku kopumā pavadu dažādos veidos lēnām uzlabojot savas angļu valodas zināšanas. Pašlaik liekas, ka tā ir mana galvenā prioritāte, jo līdz IELTS eksāmenam Manheimā atlicis viens mēnesis.
Bāzelē temperatūra knapi turas virs nulles, no rītiem vairs nav velosipēdistu sastrēgumi. Nedēļas nogalē skatos biatlonu, gaidu janvāra brīvdienas kalnos. Un man rītdien svētku brīvdiena.
Līdz Rīgai divas nedēļas.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...