Ķelnes lidostā, gaidot nakts vilcienu uz Bāzeli, nospriedu, ka vislietderīgāk būtu laiku pavadīt atsvaidzinot šo domu vāceli, jo pēdējās 12 dienās, izpriecājoties pa Latviju, sakrājies paprāvs daudzums iespaidu trešajā personā.
Jāsāk laikam ar Ziemassvētku vakaru, kuru šogad Laķi pavadīja pilnā sastāvā, sākot jau ar rīta brišanu pēc eglītes Apšuciema mežā. Pēcpusdienā ar K pušķojot eglīti ar šokolādes konfektēm, secināju, ka sen man nav bijuši tik bezrūpīgi un priekpilni svētki, jo viss, ko vēlējos, jau ir šeit un tagad. Vakarā pēc zirņiem ar speķi izpildījām ikgadējo dziesmu programmu, un pirms gulētiešanas tradicionāli devos īsā skrējienā pa sniegbalto rajonu, iekustinot kājas gaidāmajam sētas līgas mačam. JT rīkotais Ziemassvētku sprints pulcēja daudz ilgi neredzētus draugus, un varbūt tāpēc no sajūsmas startā precīzi nesaskatīju kp numurus un izskrēju pāris minūšu līkumu, kas lika atlikušo distanci veikt individuāli iedzinēja lomā. Centos skriet ātri un nepadoties līdz pat finišam, kas vainagojās ar ierakstīšanos rezultātu tabulas vidū. Pēc trijnieku apbalvošanas paspēlējāmies ar kr! E un atzinām, ka 2014. gada Vaivaru Balva netiks izcīnīta.
Biju ļoti noilgojies pēc distanču slēpēm, tāpēc otro Ziemassvētku saulainajā rītā pēc fotostudijas apmeklējumā ar Ditu pa taisno devāmies uz Uzvaras parka 300m garo sniega valni. Pēc stundiņas slidināšanās bija skaidrs, ka gada pēdējās dienas gribu pavadīt tradicionālajā kluba ziemas nometnē ar draugiem Madonā. Smeceres sila slēpošanas bāzē šogad sniegs netrūka, tāpēc trīs dienās noslēpoju ap 80 km slidsolī, klasikā un pat ar orientēšanās karti. Pieminēšanas vērti bija mūsu slēpojumi tumsā ar galvas lampu, kad mežā sausais sniegs radīja nenofotografējamas gaismas parādības un dziļu klusumu.
Veco gadu pavadījām Lagastos. Šogad tika piedāvāts 2h rogainings ar aerofoto karti uz puslitra pudeles, kas līdz finišam tumsā bija jāiztukšo. Mežā devos pārī ar Ditu. Daudz bridām pa knapi aizsalušiem purviem, slapju sniegu un izcirtumiem, bet dabūjām arī paskriet pa ceļu. Ar orientēšanos veicās netipiski labi, un nevienu brīdi nezaudējām laiku, jo laikam stratēģiski pareizi izvēlējāmies vīnu dzert pēdējā pusstundā. Palikām gan aiz pjedestāla ar 5. vietu padsmit dalībnieku/komandu konkurencē. Jauno gadu sagaidījām ar SKAISTA IR JAUNĪBA, dejām pie latviešu estrādes klasikas un saldējumu divos.
Jāsāk laikam ar Ziemassvētku vakaru, kuru šogad Laķi pavadīja pilnā sastāvā, sākot jau ar rīta brišanu pēc eglītes Apšuciema mežā. Pēcpusdienā ar K pušķojot eglīti ar šokolādes konfektēm, secināju, ka sen man nav bijuši tik bezrūpīgi un priekpilni svētki, jo viss, ko vēlējos, jau ir šeit un tagad. Vakarā pēc zirņiem ar speķi izpildījām ikgadējo dziesmu programmu, un pirms gulētiešanas tradicionāli devos īsā skrējienā pa sniegbalto rajonu, iekustinot kājas gaidāmajam sētas līgas mačam. JT rīkotais Ziemassvētku sprints pulcēja daudz ilgi neredzētus draugus, un varbūt tāpēc no sajūsmas startā precīzi nesaskatīju kp numurus un izskrēju pāris minūšu līkumu, kas lika atlikušo distanci veikt individuāli iedzinēja lomā. Centos skriet ātri un nepadoties līdz pat finišam, kas vainagojās ar ierakstīšanos rezultātu tabulas vidū. Pēc trijnieku apbalvošanas paspēlējāmies ar kr! E un atzinām, ka 2014. gada Vaivaru Balva netiks izcīnīta.
Biju ļoti noilgojies pēc distanču slēpēm, tāpēc otro Ziemassvētku saulainajā rītā pēc fotostudijas apmeklējumā ar Ditu pa taisno devāmies uz Uzvaras parka 300m garo sniega valni. Pēc stundiņas slidināšanās bija skaidrs, ka gada pēdējās dienas gribu pavadīt tradicionālajā kluba ziemas nometnē ar draugiem Madonā. Smeceres sila slēpošanas bāzē šogad sniegs netrūka, tāpēc trīs dienās noslēpoju ap 80 km slidsolī, klasikā un pat ar orientēšanās karti. Pieminēšanas vērti bija mūsu slēpojumi tumsā ar galvas lampu, kad mežā sausais sniegs radīja nenofotografējamas gaismas parādības un dziļu klusumu.
Veco gadu pavadījām Lagastos. Šogad tika piedāvāts 2h rogainings ar aerofoto karti uz puslitra pudeles, kas līdz finišam tumsā bija jāiztukšo. Mežā devos pārī ar Ditu. Daudz bridām pa knapi aizsalušiem purviem, slapju sniegu un izcirtumiem, bet dabūjām arī paskriet pa ceļu. Ar orientēšanos veicās netipiski labi, un nevienu brīdi nezaudējām laiku, jo laikam stratēģiski pareizi izvēlējāmies vīnu dzert pēdējā pusstundā. Palikām gan aiz pjedestāla ar 5. vietu padsmit dalībnieku/komandu konkurencē. Jauno gadu sagaidījām ar SKAISTA IR JAUNĪBA, dejām pie latviešu estrādes klasikas un saldējumu divos.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!