Pāriet uz galveno saturu

IELTS slieksnis

Varbūt pat svarīgākais notikums šomēnes bija IELTS eksāmena rezultātu saņemšana. Vienā no pēdējiem vakariem baltajā ielejā trīcošām rokām mājaslapā ievadīju savus personas datus, aizturēju elpu un bezsamaņā nospiedu lielāko pogu. Priekšā izleca mazs lodziņš ar pieciem decimālskaitļiem.
Pēc sekundes desmitdaļām sekoja skaļš brēciens caur vairākiem stāviem, jo tieši tādā ekstāzē es atrados, saprotot, ka pakāpienam, par kuru šaubījos vairāk kā gadu, esmu veiksmīgi ticis pāri. Varētu teikt, ka asociējas mazliet ar vadītāja apliecības saņemšu, taču šoreiz sertifikātu pilnībā nopelnīju pats, kas vēl vairāk cēla manu pašapziņu. Kas tālāk? Jau esmu nosūtījis dokumentus 3 maģistratūras programmām Upsalas universitātē (bioķīmija, ķīmijas bioloģija un organiskā sintēze) un drīz to pašu darīšu Kopenhāgenas (Medicīnas ķīmija)un Dānijas Tehniskajai universitātei (organiskā sintēze un zāļu atklāšana). Man tas nozīmē to, ka atkal jūtos dzīvs, redzu ceļu, pa kuru eju. Beidzot esmu izlīdis no tās šaurās domāšanas, kas mani pārņēma pērnā gada beigās, gatavojoties eksāmenam.
Piemēram, esmu atkal pievērsies EdX platformā piedāvātajiem MOOC, pašlaik gan apgūstu HarvardX paspārnē esošos ne dabaszinātņu kursus - Contracts un Entrepreneurship 101: Who is your customer, bet patiesībā gaidu MITx pasniegtā Biology Of Life turpinājumu Molecular Biology, kurš sāksies martā. Arī savu mīļāko organiskās ķīmijas grāmatu atveru biežāk.

Jaunākā ekranizācija par Kolumbijas spožumu un postu laikā, kad tik tikko biju dzimis, atstāja labu iespaidu, droši varu ieteikt brīvākam vakaram.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...