Pāriet uz galveno saturu

PH3

Kas jauns laboratorijā? Šodien sacēlu kājās kolēģus ieminoties, ka apstākļu sakritības gadījumā manā pavirši noslēgtajā kolbā varētu rasties nevēlams virsspiediens, kas varbūt nebūtu nekas traks, ja vien mēs nerunātu par fosfīnu, sprāgstoša un indīga gāze, kas šķiet izpelnījās savu lomu arī pāris BB sērijās. Puiši protams sagatavojās ļaunākajam, velkmē novietojot speciālu organiskā stikla vairogu priekšā aparatūrai, jo pašaizdegšanās koncentrācijas limits gaisā ir tikai 1.4%. Līdz menedžera ierašanās brīdim valdīja patīkama spriedzīte, jo, vārot hipofosforskābi, patiešām izdalās fosfīns. Taču manā eksperimentā tā tika atšķaidīta ar etiķskābi, mazliet nooksidēta ar jodu, sildīta tikai līdz 80 C grādiem un turklāt sintezēts 2 mmol mērogā. Bet jautri tik un tā.
Vispār šodien visā centrā valdīja ļoti priecīga atmosfēra. Tā kā lielāka daļa darbinieku nāk no Francijas, Vācijas, Itālijas un citām eirozonas valstīm, tad jaunākās ziņas par EUR kursa kritienu par gandrīz 15% mums nozīmēja tieši tādu pašu pieaugumu iekrājumiem Frankos. Tātad tagad 1 CHF ir gandrīz tikpat vērtīgs, cik 1 EUR, bet vēl vakar par katru eiro maksāju ~1.23 CHF.
Ar apņēmību esmu sācis otro trīs nedēļu treniņciklu šoziem. Šorīt skrienot izspriedu, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ievērojami mazāk stundu veltīšu fiziskai sagatavotībai, jo vēl joprojām neesmu atradis līdzvērtīgas iespējas vingrošanas zālei un manēžai, kā tas bija Rīgā. Un šaubos, vai prāta darbs to kompensēt ar skriešanas apjoma pieaugumu. Ja iepriekšējā cikla nianse bija slēpošanas treniņnometne, tad šajā došos uz augstkalni, pievienojoties ģimenei slēpošanas brīvdienās uz veselu nedēļu. Grasos brist.

has the world gone mad, or is it me?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...