Pāriet uz galveno saturu

Šveices vieglā gripa

Skatījos avīzē, ka valstī šonedēļ līdz ar kārtīga aukstuma iestāšanos aktivizējusies gripa. Tas lika man noprast, ka varbūt arī es esmu saķēris vīrusu, jo visu nedēļu staigāju uz darbu tāds pusslims. Varbūt kādā ziņā paveicās, jo ķermeņa temperatūra tā arī nesasniedza sarkano atzīmi un nesākās nenormāls klepus vai iesnas, kas varētu kalpot par labu iemeslu palikt mājās. Tā kā tikai novēroju, ka kaut kas nebeidzami spiež uz smadzenēm, vienkārši palielināju par pāris stundām miega ilgumu, uzvilku papildus apģērba kārtas, pieckāršoju tējas litrāžu ar papildus citrona, ingvera uzlējumiem un galvenais līdz minimuma samazināju enerģijas patēriņu diennaktī, piemēram, izmantojot liftu, atsakoties no velosipēda un mugursomas. Lūk, tādas ir manas nepatentētās metodes cīņā ar praktiski jebkuru infekciju. Rit jau piektā diena un izskatās, ka imūnsistēma ir uzvarējusi. Atlicis vēl pēdējais solis, BS vārdā nosauktais 15' skrējiens organisma atmodināšanai. Jā, skriešana pietrūkst.
Citādi laboratorijā pēdējā laikā sanāca iepazīties ar virkni jaunu reakciju un metožu, jo ar ierastajā neizdevās iegūt pat pēdas no vēlamā produkta. Pirmo reizi mēģināšu arī radikāļu reakciju ar alvas organiku, bēdīgi slavena ar zemām tolerances devām toksikoloģijā, cik atceros no prof. EV lekcijām.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...