Kad es pēdējo reizi izlasīju kādu daiļliteratūras grāmatu? Vilcienā sēžu aizrāvies ar no abām pusēm apdrukātu un mazliet ieburzītu papīru saišķi, ik pa brīdim kaut ko cītīgi pasvītrojot vai apvelkot.
Atceros, kā pirms vairāk kā diviem gadiem izlasīju savu pirmo organiskās ķīmijas zinātnisko publikāciju.
Pēc šīs vienīgās liecības var noprast, ka rakstā dominējošā valoda tobrīd bija diezgan sveša, un vairāk biju sajūsmā par to, ka vispār esmu ticis pie tik ietekmīga žurnāla satura, un, cik labi izskatīsies atsauce kursa darbā. Bet skaidri apzinājos, ka tā bija mana pirmā sastapšanās ar realitāti organiskās ķīmijas zinātnē. Līdz tam brīdim ķīmijā orientējos vāji.
Tāpat kā todien, šonedēļ izlasīju savu pirmo molekulārās bioloģijas publikāciju. 14 lappušu garajā rakstā nebija neviena ķīm. formula vai vienādojuma, tā vietā virkne DNS eksperimenti un to secinājumi. Sākumā biju ļoti apmulsis, vairāk laika pavadīju citos informācijas avotos, meklējot skaidrojumus lietotajiem terminiem. Taču tāpat, kā tajā novembra vakarā, iedomājos, ka varbūt šis ir tikai sākum kaut kam lielam. Lai nu kā, bet gada beigās laikam šādus un līdzīgus raušu vienu pēc otra.
Atceros, kā pirms vairāk kā diviem gadiem izlasīju savu pirmo organiskās ķīmijas zinātnisko publikāciju.
Pēc šīs vienīgās liecības var noprast, ka rakstā dominējošā valoda tobrīd bija diezgan sveša, un vairāk biju sajūsmā par to, ka vispār esmu ticis pie tik ietekmīga žurnāla satura, un, cik labi izskatīsies atsauce kursa darbā. Bet skaidri apzinājos, ka tā bija mana pirmā sastapšanās ar realitāti organiskās ķīmijas zinātnē. Līdz tam brīdim ķīmijā orientējos vāji.
 |
| DNS PrimPol īkšķis, delna un pirksts |
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!