Pāriet uz galveno saturu

Tā neko marts

Šorīt sāku molekulāro bioloģiju no MITx. Materiāls nav viegls, mazliet aizrāvos un sāku pat veidot pierakstus. Pēc pirmajām stundām jāsaka, ka ir labs izaicinājums, jo šis noteikti ir apjomīgākais MOOC, uz kādu līdz šim esmu parakstījies.

Bāzelē silts. Jau kādu laiku skrienu tikai ar vienu apģērba kārtu. Mežā smaržo pēc pavasara. Paliek grūti nosēdēt darbā ilgāk par pusdienlaiku. Un neviens arī neiebilst, ja ap trijiem esmu jau pametis halātu laboratorijā, lai izietu pāris stundiņas izskrieties līdz iestājas patīkams nogurums. Atgriežoties dzīvoklī, vēl nav satumsis. Miskastes kalnu uz balkona nomainījām pret vasaras mēbelēm.

Pagaršoju itāļu/spāņu zemenes (viens no retajiem produktiem, kas ir lētāks kā dzimtenē) un atcerējos pēdējo nedēļu jūnijā pirms aizbraukšanas, kad sēdējām dobes vidū sarkaniem pirkstiem.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...