Pāriet uz galveno saturu
Individuālā treniņnometne Zviedrijā tuvojas kulminācijai, par ko liecina uzkrājies nogurums, noskrietās stundas un netīro drēbju kalns. Vēl atlikuši pāris orientēšanās tehnikas treniņi kartē tepat Jonkoping un nedēļas nogalē trīs kontrolsacensībām Upplands reģionā. Jāatzīmē, ka sacensības notiks līdzīgā apvidū, kur pēc mēneša tiks dots starts vienam no maniem sezonas svarīgākajiem mačiem - 10Mila. 
Vārda dienu atzīmējām divatā ar plānajā pankūkām un saldējumu brokastīs. Jāatzīmē, ka mūs lutina arī Zviedrijas pavasaris, ko izmantojam siltām un saulainām pastaigām, labām domām un idejām par tuvāk un tālāku nākotni.
Bet no nākamās nedēļas oficiāli esmu atpakaļ Latvijā, jēa!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...