Pāriet uz galveno saturu

Nometne Jonkoping

Lieldienu un vārda dienas laiku šogad pavadu Zviedrijā. Jau piekto dienu dzīvojos pie Ditas Jonkoping apkārtnē. Tā kā Dita cīnās ar baktēriju, tad mūsu kopīgo izklaižu plāni šoreiz ir stipri pieticīgi. Pēc brokastīm pārsvarā veltam laiku mācībām, es molekulārajai bioloģijai, Dita maģistra darbam. Pēcpusdienā dodos treniņā. Spriežot pēc pēdējo dienu apjoma, gandrīz vai sava veida treniņnometne. No tuvumā dzīvojošā DD dabūju labas orientēšanās kartes, treniņā varu doties praktiski jebkurā laikā un dienas režīms ir tik vaļīgs, ka varu atļauties pat gulēt pusdienlaiku.
Patīkami no rīta ar Ditu iedzert tēju, kad nav ne grafiki, nav ne darbalaiks, ne skolas.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...