Pāriet uz galveno saturu

Punķainās Pļaviņas

Lai arī pēdējo vairāk kā pusotru nedēļu mocījos ar nevajadzīgām veselības problēmām, uzreiz pēc šķietamas atveseļošanās nolēmu neatteikties no 3 stundu piedzīvojumiem Mežezera apkārtnē, startējot 2. xRace posmā Pļaviņās. Rakstīju, kā jau pirmajā posmā pasmējāmies par tautas klasē apsteigtajiem "invalīdiem, sievietēm un bērniem". Principā scenārijs šoreiz daudz neatšķīrās, tikai kaujiniecisko noskaņojumu šodien aizstāja enerģijas taupības režīms, piemēram, Mežkalnā demonstratīvi uzkāpu viens no pēdējiem. Tajā pašā laikā pēc pirmā orientēšanās uzdevuma jau iekrājām vairāk kā 20' pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem, kaut arī temps mežonīgajā apvidū šodien nebūt nebija līderu cienīgs. Lai izvirzītos vadībā, vienkārši pietika ar optimālu izvēles kontrolpunktu plānojumu.


Atlikušajā distances daļā tik viegli vairs negāja, man spēki izsīka jau pēc pirmās stundas, un turpinājumā domāju tikai par finišu. Laivu posmā uzvaru gandrīz izlaidām no rokām, ezera niedrēs meklējot pazaudēto laivu, kas, patiesībā, karstajā dienā bija pasākuma jautrākā daļa. Pēc finiša jutos kā dārzenis un cerēju, lai nākamajā dienā nepaliktu uz gultas. Šoreiz paveicās.

Nedēļas nogalē brauksim uz tradicionālajām somu orientēšanās stafetēm, kurās vājuma ietekmē pieteicos vienam no saudzīgākajiem nakts etapiem, 2. Līdz tam vēl mazliet jāpaskrien, citādi strauji izsīkts mana pavasara forma.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...