Amatciema Kāpa

Atgriežoties dzimtenē, paspēju vien samest veļenē netīrās drēbes un mugursomā iespiest meža apavus, lai nākamajā rītā ar vinnēto Nisssan Quasqai jau trauktos Amatas virzienā, kur šogad norisinājās Latvijas lielākās orientēšanās sacensības - Kāpa 2015. Pavasarī rakstīju, ka komandā ar ZG un MP uzvarējām Rīgas čempionāta stafetēs, un balvā saņēmām tiesības uz automašīnu ar pilnu bāku nedēļas nogalei. Pašmāju orientēšanās festivāls likās lielisks laiks, lai to izmantotu. Ar kondicionētu gaisu un Florences jauno albumu salonā biju trāpījis lieliskam piektdienas sākumam. Ar superīgu garastāvokli ieradāmies Amatciemā, kura apkārtnē nedēļas nogalē, startējot Elites grupā, cerēju noskriet divas garās un vienu vidējo distanci, no kurām beigās tika ieskaitīta tikai viena, jo otrās dienas WRE distance tika anulēta nepareizi ielikta kp dēļ, bet pēdējā dienā no distances izstājos pēc 4 kp asu sāpju dēļ pēdā.

blackout

Tūrists

Pirmās dienas garajā distancē gatavojos uz lielu karstumu un garu distanci, taču augstāku mērķu par distances pabeigšanu ar pozitīvu rezultātu īsti nebija. Drīzāk cerēju, ka pa ceļam satikšu kādu sāncensi, ar kuru orientēties kopā. Pie 4. kp mani noķēra JT, un uzreiz bija skaidrs, ka karte jāliek kabatā un jāturas līdzi zilajam kreklam. Pirmos pāris etapus vēl jutos gana komfortabli, un likās, ka ne tuvu olimpisko tempu varētu izturēt līdz beigām, taču karstums un knapā fiziskā forma lika par sevi manīt jau pēc 5 etapiem, kad galvu pārņēma viegls reibums un lēnām atkāpos no JT reisa. Brīdī, kad garām palidoja DD, aizgāja ciet pavisam, un uz 12. kp ~5' apstulbis lauzos caur egļu biezokni, ticēdams, ka dodos virsū punktam. Otru pusi distanci vieglā riksītī veicu vienatnē bez lielām muļķībām, un, tā kā rezultāts iekļāvās 100', biju pilnībā apmierināts ar dienas veikumu. Varēju tikai apsveikt un pabrīnīties par DD apbrīnojamo uzvaru.
Principā turpmākās dienas tika aizvadītās tīri izklaidēs. Vizinājāmies ar balto cross-overu, iesvīdām Cēsu labākajā picērijā, ievērtējām arī vietējo kebabnīcu, apmeklējām Tamužu dārza ballīti, nopeldējāmies Gaujā, izbradājām Amatu, uzslējām teltis un gandrīz vai noklausījāmies divas pilnas dziesmas VL izpildījumā. Superīgai nedēļas nogalei jau daudz nevajag, draugi, mazliet mūzikas un svaigs gaiss.

Vēl šomēnes plānā uzkāpt uz plosta.