Pēdējā laika ievērības cienīgs notikums bez kārtējā Positivus trīsdiennieka bija krustdēla izklaidēšana, kamēr vecāki tam nezinot uz īsu brīdi pameta valsti. Divatā tikām iespundēti dzīvoklī uz pusotru dienu. Garās stundas un klusums lika arī pašām pārdomāt, ko pēdējos 17 mēnēšos esmu paveicis, un pievērsos dažiem eksistenciāliem jautājumiem. Bet vispār ātri atcerējos savas auklītes prasmes, un ar Emīlu atradām kopīgu valodu, lai arī es uzstāju uz skaidru latviešu.
Pēc Anglijas megafestivāla, kā jau tas bija gaidāms, Salacgrīvas Zvejnieku parka ballīte šogad man izskatījās mazliet citāda. Pirmkārt, pirms došanās Vidzemes virzienā īsti nebija tās sajūtas, ka varētu piedzīvot kādu necerētu pārsteigumu no hedlainer koncertiem. Pirms tam jau biju redzējis Kasabian koncertu ierakstus, Placebo klausījos dzīvajā Rīgā, un pirms Roberta Planta koncerta pat nekaunīgi ieskatījos pēdējos repertuāros, lai pārliecinātos, ka dzirdēšu arī kaut ko no septiņdesmito gadu ģitārām. Lai arī trīs vakari pie lielās skatuves nebija galīgi peļami, pēc tā piramīdas vēriena, karogiem, angļu publikas un skatuves jutu, ka emocijas šoreiz ir manāmi piezemētākas. Taču pasākuma trumpis, manuprāt, lieliski uzlabo igauņu un latviešu draudzību, un bija vien' pareizi, kad pirms pāris gadiem festivālā ieradās abu valstu prezidenti, uz ko lietuvieši tagad tikai var skaudīgi noskatīties. Igauņi tiktāl' bija okupējuši Salacgrīvu, ka vienu brīdi pat mazliet sakautrējos, kad garāmgājējam pajautāju pēc programmiņas latviski. Jaunatklājums festivālā bija stāvkomēdijas gan igauņu, gan latviešu izpildījumā. Abas dienas smējos no sākuma līdz beigām, kaut arī pāris joki bija pārāk melni vai nesmieklīgi. Salīdzinot ar citiem gadiem, daudz laika pavadīju tieši mazajā skatuvē aiz kāpām, kur gan fonā bieži traucēju lielo skatuvju basi, bet tajā pašā laikā neviens nespēja pārkliegt Sūdus. Vēl jāatzīmē uz estrādes skatuves spēlējoši The Sound Poets, kuri atgādināja par Mežaparka noslēguma koncertu, un Charlie XCX, kura, škiet, nupat kļuvusi par festivālu superzvaigzni. Kopumā nav slikta ballīte, un gan jau nākamavasar braukšu atkal, lai tur vai kas.
Šonedēļ esmu ietinies Vaivaru Balvas rīkošanā. Vēl pēdējie kartes labojumi, distanču plānošana un ielūgumi. Atšķirībā no pēdējiem gadiem būs stipri raibās dalībnieku pulks, un bankets norisināsies zem klajas debess. Piektdien vakarā ies vaļā galvenais orientēšanās notikums šaipus Tukuma dzelzceļam. ZG ir ticis pie gaismas zobena, dalību pieteicis arī četrkārtējais Balvas ieguvējs, kā arī pārstāvji no provinces klubiem, un atkal tiek pārspēts dalībnieku skaita rekords abās grupās. Būs spridzīgi!
Pēc Anglijas megafestivāla, kā jau tas bija gaidāms, Salacgrīvas Zvejnieku parka ballīte šogad man izskatījās mazliet citāda. Pirmkārt, pirms došanās Vidzemes virzienā īsti nebija tās sajūtas, ka varētu piedzīvot kādu necerētu pārsteigumu no hedlainer koncertiem. Pirms tam jau biju redzējis Kasabian koncertu ierakstus, Placebo klausījos dzīvajā Rīgā, un pirms Roberta Planta koncerta pat nekaunīgi ieskatījos pēdējos repertuāros, lai pārliecinātos, ka dzirdēšu arī kaut ko no septiņdesmito gadu ģitārām. Lai arī trīs vakari pie lielās skatuves nebija galīgi peļami, pēc tā piramīdas vēriena, karogiem, angļu publikas un skatuves jutu, ka emocijas šoreiz ir manāmi piezemētākas. Taču pasākuma trumpis, manuprāt, lieliski uzlabo igauņu un latviešu draudzību, un bija vien' pareizi, kad pirms pāris gadiem festivālā ieradās abu valstu prezidenti, uz ko lietuvieši tagad tikai var skaudīgi noskatīties. Igauņi tiktāl' bija okupējuši Salacgrīvu, ka vienu brīdi pat mazliet sakautrējos, kad garāmgājējam pajautāju pēc programmiņas latviski. Jaunatklājums festivālā bija stāvkomēdijas gan igauņu, gan latviešu izpildījumā. Abas dienas smējos no sākuma līdz beigām, kaut arī pāris joki bija pārāk melni vai nesmieklīgi. Salīdzinot ar citiem gadiem, daudz laika pavadīju tieši mazajā skatuvē aiz kāpām, kur gan fonā bieži traucēju lielo skatuvju basi, bet tajā pašā laikā neviens nespēja pārkliegt Sūdus. Vēl jāatzīmē uz estrādes skatuves spēlējoši The Sound Poets, kuri atgādināja par Mežaparka noslēguma koncertu, un Charlie XCX, kura, škiet, nupat kļuvusi par festivālu superzvaigzni. Kopumā nav slikta ballīte, un gan jau nākamavasar braukšu atkal, lai tur vai kas.
 |
| Aizmugurē The Who Glastonberijā |
Šonedēļ esmu ietinies Vaivaru Balvas rīkošanā. Vēl pēdējie kartes labojumi, distanču plānošana un ielūgumi. Atšķirībā no pēdējiem gadiem būs stipri raibās dalībnieku pulks, un bankets norisināsies zem klajas debess. Piektdien vakarā ies vaļā galvenais orientēšanās notikums šaipus Tukuma dzelzceļam. ZG ir ticis pie gaismas zobena, dalību pieteicis arī četrkārtējais Balvas ieguvējs, kā arī pārstāvji no provinces klubiem, un atkal tiek pārspēts dalībnieku skaita rekords abās grupās. Būs spridzīgi!
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!