Pāriet uz galveno saturu

Viss patīk

Kad decembra beigās Bāzeles istabā ieskicēju nākamā gada vasaru, nekļūdījos, ka tā būs viena no visu laiku superīgākajām vasarām. Liekas, uz brīdi esmu atradis to līdzsvaru, kad viss ir tik spridzīgi un nekas īsti nespēj sabojāt garastāvokli.
Pēc karstās Kāpas tā vien prasījās vēl izlaist pa upi, taču Jūlija vidus, acīm redzot, nav gada siltākais laiks. Tā vietā ar draugiem aizbraucām ar velosipēdiem uz Balto kāpu, atklājām jaunu bufeti uz Tērbatas ielas (Spārnos), kā arī paspēju jau saēsties mellenes un meža zemenes, jo, lai arī jau vairāk kā mēnesi regulāri neskrienu, trešdienas vakari tradicionāli tiek pavadīti kopā ar ģimeni Rietumkrasta mežā. Un noskatīties vasaras pirmo brīvdabas kino seansu, kurš gan filmas vidū pārtrūka. Jāsaka, ka šī ir viena no tām filma, kuru ir vērts noskatīties vēlreiz.
Vienīgais, kurš nesēž laivā
Brīvdienās kopā ar ZG nostartējām kārtējā xRace posmā Smiltenē. Atšķirībā no iepriekšējiem posmiem gribējām vairāk izmantot Riga Adventure Team kuplo pārstāvniecību Tautas klasē, ziedojot vairākas minūtes no sava rezultāta. Visu distances pirmo trešdaļu izbaudīju to sacīkšu atmosfēru, kas virmo aiz līderiem, un jāsaka, ka tas ir vienmērīgs haoss, no kura pēc iespējas ātrāk gribēju tikt prom. Jāsaka, ka noturēt piecus divniekus kopā distancē varbūt nav pats vieglākais uzdevums, taču līdz finišam vienu komandu aizvilkām, un rezultātā uz pjedestāla šoreiz atradās divas komandas draudīgi melnbaltos kreklos, mēs 2., kamēr komandas biedri 3. vietā. Pelnīti uzvarēja vietējie MTB speciālisti, par kuriem ātrāki bijām tikai retajos kāju posmos, bet meža takās uz velosipēdiem bezcerīgi iepalikām. Revanšēsimies augusta vidū Rīgas nakts posmā.
Mežaparkā pēc Saule, Pērkons, Daugava

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...