Pāriet uz galveno saturu

Pēdējās vasaras dienas

Stūrēt cauri Jūrmalai savā mīļakajā T-kreklā ar atvertiem logiem un Florenci skaļruņos. Kopīgas pusdienas jaunajā Tērbetas ielas bufetē. Soliņš 22. autobusa pieturā. Loterija par sēdvietu virs spārna. Neveikls klusums, kad stjuarte piedāvā kafiju. Kofera ritenīšu skaņa. Saulriets jaunā pilsētā, jaunā telpā.
Nav ne vainas tai sajūtai, ar kuru pēc Šveices esmu jau tik pazīstams.
Tagad jau piekto dienu Uppsalā. Dzīvoju kojās, virtuve jādala ar vēl 8 studentiem. Pietrūkst velosipēda. Ekskursijā pa fakultāti mazliet atkārās žoklis par vērienu dabas zinātnēs. Ielas un parki pilni ar studentiem, nenormāls pozitīvisms, jāatceras tik daudz jauni vārdi un sejas.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...