 |
| Pie galvenās ēkas |
Iepazīšanās nedēļā Uppsalā bija graujoša. Vēsturiski studentu klubi, pilsēttūres, uzrunas, koncerti, sprādzienkursi, fikas un diskotēka dienā, vakarā, pusnaktī. Tik daudz jauna katru dienu. Spridzīgi būt studentam, kad nav jādomā par lekcijām, pārbaudījumiem un grādu. 10 dienās esmu iedzīvojies savā alā, ticis pie tipiska pilsētas velosipēda, pieradis pie ēst gatavošanas vienai personai (sākumā šausmīgi), ar pāris cilvēkiem nodibinājis attiecības, kas būtu stabilākas par labākajā gadījumā vārda atcerēšanos, ticis pie lēruma bezmaksas studentam vitāli svarīgu sīkumu, kā pildspalva ar universitātes logo vai pašfoto stienis. Es arī neticēju, ka kādreiz pie tāda tikšu.
 |
| Mingle |
 |
| Uz lekcijām |
Šodien apmeklēju pirmās lekcijas. Šausmīgi pēc pusotra gada pārtraukuma atgriezties šaurajā solu rindā. Labi, ka lektoram piemita raksturīgā zviedru humora izjūta, kas dažbrīd ļāva arī nepaskatītities katras piecas minūtes pulksteņa virzienā. Jāpiemin, ka tikai šodienas lekcijā uzzināju, ka universitātes zinātnieku grupa saules bateriju ķīmijā ir vadošie pasaulē, kas lika man uz brīdi aizdomāties, ja reiz esmu šeit, vai nepamēģināt pašam. Vēl pusotru stundu garajā lekcijā izspriedu, ka no 50 kursa biedriem pārstāvēti ir 4 kontinenti, zviedrus var saskaitīt vien uz pirkstiem, nav neviena īsta brita, kuri pēc festivāla ir kļuvuši par maniem favorītiem uzreiz aiz zviedriem, bet ir pārītis amerikāņu.
Pēdējā brīdī pārdomāju un pieteicos zviedru valodas kursiem pirmajam semestrim. Nelieku baigās cerības uz apņēmību kaut ko sasniegt šajā lauciņā. Interesanti, ka pusdienu pārtraukumā veidojas pamatīga rinda uz mikroviļņu krāsni.
Vakarā pievienojos vietējā orientēšanās kluba zāles treniņā. Pēc pāris mēnešu pauzes uzreiz tāds izsalkums.
 |
| Bungas |
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!