Vētra un Tukuma velobrauciens

Es aiz filtriņa

Pēc Prāta Vētras koncerta Jelgavā varu teikt, ka bija tā vērts, lai arī jaunā albuma dziesmas biju dzirdējis vien pāris reizes pa radio. Pārsteidza skatuves torņi, negaidītie viesmākslinieki un tās dziesmas, kuras dzirdēju pirmo reizi. Bet visvairāk patika pēdējā dziesma un hipsterīgais Lantern. Nevarēju nepamanīt apmeklējuma rekordu pļavā pretī pilij, un negaidīti labi organizēto satiksmi pirms un pēc koncerta. Brīdis, kad pēc koncerta beigām pilsētas tilts tika atdots tikai gājēju plūsmai, atsauca atmiņā Coldplay koncerta beigas, kad pusnaktī kopīgi šķērsojām garo tiltu pār Vislu.

Piektdienas pēcpusdienā nospriedu, ka pirmās augusta brīvdienas ar Ditu varētu pavadīt uz velosipēda. Kopā pa Tukuma rajona ceļiem trīs dienās aizmināmies līdz Pūrei un atpakaļ. Tajā pašā laikā paspējām arī pašā sestdienas rītā apmeklēt pilsētas tirgus laukumu, brokastīs izcept vafeles ar saldējumu un pusdienlaiku pavadīt dārzā pie grila.

Pēc 2.5 nedēļām lidoju uz Zviedriju, lai uzsāktu 2 gadu bioķīmijas maģistra studijas Upsalas universitātē. Esmu atradis mazu dzīvokli, ieguvis pagaidu Zviedrijas ID numuru un jau otro reizi dzīvē nopircis vienvirziena aviobiļeti no Rīgas.

Pēdējās nedēļas visbiežāk klausos James Bay debijas albumu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....

Lasīt vairāk

Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Lasīt vairāk

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...

Lasīt vairāk

EL piezīmes

Meklēt šajā emuārā