Procrastination begins

Jāsaka godīgi, ka mācību tempi pirmajās nedēļās mazliet pārsteidza. Lai arī pašlaik rit tikai viens mācību ievadkurss (Current Trend in Chemistry), grupu un individuālie mājasdarbi paredz lasīt un atreferēt diezgan lielu literatūras apjomu. Varbūt tā ir tīri mana vaina, ka neesmu iemācījies raiti orientēties zinātniskajās publikācijās vai atcerējies, kā studē, bet semestris iesācies smagnēji. Jāpierod katru dienu lekcijās pavadīt 4 h.  Divi no trim pēdējiem mājasdarbiem bija jāveic grupās, kas pats par sevi jau ir izaicnājums, ņemot vērā valodas prasmju un tautību pārstāvniecību kursā, taču biju mazliet pārsteigts, ka vairāki grupas biedri nebija dzirdējuši par dokumentu rediģēšanu tiešsaistē vai automātisko atsauču programmām. Ko par citiem, ja pats nostājoties auditorijas priekšā un iedomājoties, ka tagad angliski būs jākomentē pāris šķirkļi uz ekrāna, uzreiz atcerējos trīcošās rokas un sažņaugto balss tembru, kaut arī pēc bakalaura aizstāvēšanas jau šķita, ka esmu ticis tam pāri, nekā.  

Pēdējā brīdī izlēmu, ka varbūt 1. semestris ir laiks, kad mācīties zviedru valodu. Vakar biju uz pirmo nodarbību, un jāsaka, ka tā bija viena no jautrākajām mācību stundām, kādā esmu piedalījies, un sapratu, ka zviedru valoda mani patiesi fascinē. Jā, pašlaik esmu optimisma pilns mācīties valodu.

Neveikli, bet paspēju jau saķert vietējo bacili un  pāris dienas izdzīvoties pa gultu ar tēju. Vāji.
Bet tagad atkal viss super. Tikko pārnācu no kino vakara vienā no lielākajām universitātes auditorijām. Programmā bija intro seriālam Welcome to Sweden (aizķēra tiktāl, ka tūlīt ķeršos klāt visai sezonai), The Imitation Game un tradicionālas uzkodas.

Nu tā, vēl joprojām īsti nevaru noticēt.