Upsalā pašlaik studēju savu pirmo īsto proteīnu kursu. Salīdzinot ar iepriekšējo, šis ir stipri prasīgāks gan laika, gan darba ziņā. Universitātē sanāk pavadīt visu dienu, galvenokārt apjomīgo laboratorijas darbu dēļ (nedēlu ilga tripeptīda sintēze, trīs dienu proteīna attīrīšana). Lekcijās var arī just, ka trūkst kārtīgu priekšzināšanu bioloģijā, ko cenšos labot pirms gulēt iešanas, palasot Lenindžera bioķīmiju. Kā jau ierasts, klāt nāk eseju rakstīšana un grupu projekti. Tā kā katrā no šiem mājas darbiem pēc iesniegšanas/prezentēšanas tiek doti vērtīgi komentāri, ieteikumi, labojumi no pasniedzēja, raisot akadēmisku diskusiju, tad esmu apjautis, cik efektīvs ir šis pašmācības līdzeklis un cik vērtīgas beigās ir studijas šeit, salīdzinot ar manu bakalaura izglītību. Patīkami, ja pārbaudījums nebeidzas tikai ar pliku vērtējumu. Jāatzīmē, ka pēdējo eseju par polipeptīdu ne-ribosomālo sintēzi rakstīju praktiski no nulles, jo līdz šim akli uzskatīju, ka proteīni tiek sintezēti tikai un vienīgi ribosomā.
Grupu projektā gatavojam savu ražošanas stratēģiju vienam no rauga membrānas proteīniem. Līdz šim es pat īsti neizpratu, kā no proteīna tikt līdz tā gēnam, bet vislabākais veids, kā to uzzināt, izrādījās pajautāt kolēģim, kurš pāris gadu jau pastudējis bioloģiju. Tāpat superīgi ir bazarēt ar pasniedzējiem jebkurā laikā vai, piemēram, pasākumā ar nosaukumu "ķīmiķu pusdienas", kurā studenti tiek nosēdināti pie viena galda ar profesoriem un doktorantiem. Tā es uzzināju, ka uz vienu PhD vietu universitātē kandidē ap 200 studentu. Jāpiemin, ka arvien vairāk labāk sāku iepazīt savus studiju biedrus, t.i. esmu iegaumējis jau vismaz piecu kolēģu vārdus. Citādi brīvdienu pēcpusdienas pavadu bibliotēkā, naktis - lielākās vai mazākās studentu balītēs.
Ja tu vēl to nenojauti, esmu sajūsmā par savām studijām! Lai arī brīžiem liekas, ka neatliek laika vairs nekam citam.
Vienīgās sportiskās aktivitātes pēdējā laikā ir pirmdienas vingrošana un florbols kopā ar vietējiem o-entuziastiem. Skumji, ka jau nedēļām neesmu izgājis uzskriet. Tāpat zviedru valoda sakārā ar prasīgo proteīnu kursu sāk zaudēt savas pozīcijas manā prioritāšu rindā. . Naktīs dažkārt aizraujos ar seriāliem (Narcos, T.B.B.T.).
Kārtējais raksts, kas tapis lidmašīnā.
Grupu projektā gatavojam savu ražošanas stratēģiju vienam no rauga membrānas proteīniem. Līdz šim es pat īsti neizpratu, kā no proteīna tikt līdz tā gēnam, bet vislabākais veids, kā to uzzināt, izrādījās pajautāt kolēģim, kurš pāris gadu jau pastudējis bioloģiju. Tāpat superīgi ir bazarēt ar pasniedzējiem jebkurā laikā vai, piemēram, pasākumā ar nosaukumu "ķīmiķu pusdienas", kurā studenti tiek nosēdināti pie viena galda ar profesoriem un doktorantiem. Tā es uzzināju, ka uz vienu PhD vietu universitātē kandidē ap 200 studentu. Jāpiemin, ka arvien vairāk labāk sāku iepazīt savus studiju biedrus, t.i. esmu iegaumējis jau vismaz piecu kolēģu vārdus. Citādi brīvdienu pēcpusdienas pavadu bibliotēkā, naktis - lielākās vai mazākās studentu balītēs.
Ja tu vēl to nenojauti, esmu sajūsmā par savām studijām! Lai arī brīžiem liekas, ka neatliek laika vairs nekam citam.
Vienīgās sportiskās aktivitātes pēdējā laikā ir pirmdienas vingrošana un florbols kopā ar vietējiem o-entuziastiem. Skumji, ka jau nedēļām neesmu izgājis uzskriet. Tāpat zviedru valoda sakārā ar prasīgo proteīnu kursu sāk zaudēt savas pozīcijas manā prioritāšu rindā. . Naktīs dažkārt aizraujos ar seriāliem (Narcos, T.B.B.T.).
Kārtējais raksts, kas tapis lidmašīnā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!