Pāriet uz galveno saturu

tumšs

Pēdējās nedēļās riktīgi apnika mācīties. Lai arī kursam un pasniedzējam nebija ne vainas, izjutu netipisku vēlmi dažbrīd vienkārši pamest auditoriju. Vientuļi vakari, kuri decembrī sākās jau pēc pulkstens trijiem pēcpusdienā, ar katru dienu kļuva arvien depresīvāki. Nav viegli ignorēt Uppsalas tumsu, aukstumu un mitrumu. Mēģināju slīkt seriālos un pilnmetrāžas lentēs, biežāk apmeklēt skaļas deju grīdas, uzskriet vai biežāk sazināties ar dzimteni.

Drīzāk par to vien domāju, kā pavadīšu savas četras starpsemestru nedēļas. Gribās slēpot.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...