Pāriet uz galveno saturu

Zibkartiņas

Nedēļas nogali caurmērā pavadīju pie rakstāmgalda. Brīžos, kad piegriezās KMR teorija, paskatījos tiešraides no čempionāta Oslo, izgāju paskriet vai gatavoju. Pieklājības pēc aizgāju uz kultūras namu noklausīties Universitātes kapellas izpildīto Brahma 4. simfoniju. Lai mācoties noturētu augstu cukura līmeni, trijās dienās apēdu 400 g Zviedru šokolādes. Laikam esmu beidzot atradis imūnsistēmai tolerantu ražojumu. Jāpiemin arī, ka ar RP piektdienas vakarā uzspēlējām galda tenisu un futbolu ģeogrāfijas fakultātes sociālajā vakarā, kuru būtu vērts apmeklēt arī vēl kādu reizi.
Izveidoju savu pirmo zibkartiņu kolekciju. Nekad iepriekš nepietika drosmes un pacietības ņemties ar fiziskām papīra kartiņām, lai iegaumētu faktus, vārdiņus, sakarības vai attēlus. Nesen atklāju Cerego lietotni, kas mainīja manu nostāju, un varu ieteikt izmēģināt. Sākumā centos pāris dienās iegaumēt vismaz pusi no aminoskābēm vai atkārtot Molekulāro Bioloģiju. Biju mazliet skeptisks, bet strādāja! Daudzsološi, taču tagad 72 kartiņu tīkla izveide pašam prasīja 6-7 stundas. Vai bija tā vērts, redzēšu pēc pāris dienām eksāmenā.
Šonedēļ sanāca arī vairāk kā 5h orientēties un kopā savākt vairāk kā 8h aktivitātēs, kas pēc pēdējo gadu pieredzes ir ļoti tuvu veselības slieksnim.

Uz Upsalas veloceliņa jūtos jau tik droši, ka atļaujos austiņās paklausīties Florences instrumentālās versijas ceļā uz universitāti.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...