Pāriet uz galveno saturu

225% laika

Universitātē šonedēļ izšķīros starp diviem novirzieniem savā maģistra izglītībā. Līdz tam gan pamīšus apmeklēju divus pilna laika priekšmetus un vēl zviedru valodas nodarbības. Viens no tiem bija svaigs un interesants kurss bioķīmijā par molekulārajām atpazīšanas sistēmām, otrs garlaicīgs un daļēji jau apgūts priekšmets organiskajā sintēzē. Nācās palikt pie otrā, jo tikai tādā gadījumā varētu cerēt uz apmaiņas programmu nākamgad. Neesmu sajūsmā par šo izvēli, jo tik tikko biju iebraucis bioķīmijā, sāku ieraudzīt tendences zinātnē un apsvēru pat diplomdarbu enzīmu inženierijā, taču liekas, ka šoreiz paša akadēmiskās ambīcijas mani atmeta atpakaļ organikā.

Beidzot atklāšu o-sezonu ar Zviedrijas 2. līgas maču vidēja distancē un masu startu stafetē. Tas gan patīkami satrauc.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...