Pāriet uz galveno saturu

Maģistrs pusē

Beidzot! Pēdējā mēneša hardcore 200% studijas ir galā, un bez sirdsapziņas pārmetumiem varu veltīt pāris stundiņas paveiktā pārspriešanai.
Jāsāk ar to, ka aprīļa sākumā rakstītais studiju priekšmetu izvēli izrādījās meli. Līdz pat semestra beigām turpināju rauties pa diviem šķietami neapvienojamiem pilna laika kursiem bioloģijā un organiskajā sintēzē, kas beigās rezultējās pat ar kvalificēšanos abiem eksāmeniem. Tas gan prasīja divtik stundas pie eseju, publikāciju un protokolu rakstīšanas, kas ir diezgan nomācoša nodarbe nedēļas nogalei, bet nav jau pirmā reize. Šoreiz cerēju piemānīt prokrastināciju un pārspēt pats sevi, nododot mājasdarbus uzreiz pēc to izziņošanas.
Falunā
10Milā noskrēju garlaicīgi stabili un lēni. Vien pāris mazas bakstīšanās punkta rajonā vai diskutabli ceļu varianti kopā ap max 2 minūtēm. Šoreiz vien knapi pietuvojāmies TOP100, un, lai arī pacēlu komandu par pārdesmit vietām, vairs nav tā asuma kā agrāk.
Ta kā pārdevu velosipēdu un pilsētā principiāli neizmantoju sabiedrisko transportu, pēdējās dienās sanāca vairāk nostaigāt kā noskriet, taču nevarētu teikt, ka baigi daudz skrēju. Minēto studiju ambīciju dēļ nācās upurēt laiku un enerģiju, kuru semestra sākumā veltīju regulāriem treniņiem. Turklāt sezonas sākumā atklātā pēdas locītavas trauma izrādījusies dziļāka, kā cerēju, jo divu nedēļu nesportošana situāciju praktiski neuzlaboja. Vispirms Rīgā jāapciemo kāds fizioterapeits, tad varēšu arī sīkāk izklāstīt likstu. Kopumā fiziskā forma ir gana vāja, un lielas cerības uz Somijas stafetēm neloloju. 
Uz jumta, ap 3 no rīta
Līdz ar vasaras atgriešanos Upsalā, iedomājos, cik ātri paskrējuši 9 mēneši. Sēžot ar draugiem mīļākajā vasaras kafejnīcas dārzā, smējāmies, cik negaidīti dziļa izvērtās draudzība, salīdzinot  ar to, kādā veidā iepazināmies (T-krekla uzraksta dēļ), un kā vispār varam atrast ko kopīgu, ja katrs studējam citā nozarē un nākam no citas Eiropas malas.
Šorīt piestūmu koferi ar lupatām, atstāju atslēgas un demonstratīvi noslīcināju pārstrādes konteinerā kaudzi ar mācību materiāliem un pierakstiem. Atgriežos Rīgā. Vismaz uz 3 mēnešiem. Padomā, ar ko nodarbošos , gan nekā nav, varbūt jāpameklē darbs. Citādi esmu atvērts piedāvājumiem.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...