Valmieras olimpiāde +KARTES

Jūnija beigas pēc stafetēm Somijā pagāja diezgan laiski. Tā arī neesmu pieteicies formālam darbam vasarā, un pārsvarā saimniekoju mājās. Nevarētu arī teikt, ka pašlaik dedzīgi tiektos pēc svaigas naudas, tāpēc esmu gana apmierināts ar atvaļinājuma cienīgu ikdienu. Vienīgi nolēmu apmeklēt autoskolu un pirmās palīdzības kursu, lai iegūtu BE autovadītāju kvalifikāciju..

Krustdēla vārda diena un saulgrieži Lagastos pagāja patīkami tuvāko draugu lokā. Bez satikšanās vēl uzslējām telti, rezultatīvi izgājām orientēšanās spēli, ieniru kurkuļu okupētajā dīķī un izkarsēju pēdu Lagastu pirtī. Tikai tad tā pa īsta sajutu vasaru. 

Nospraudām datumu tradicionālajai Vaivaru Balvai. Arī šogad tā būs jūlija otrajā pusē, kas sakrīt ar Ditas dzimšanas dienu. Tamdēļ esmu atgriezies pie Jaunķemeru kāpu kartes zīmēšanas, ko sāku pērn. Pateicoties JB labvēlībai, šogad esmu ticis pie vairākiem izejmateriāliem, kas uzmērīšanu padara stipri raitāku. Ceru līdz sētas mačam atjaunot visu 1986. gada karti.

Jūrmalas orientēšanās komanda

Iepriekšējā nedēļas nogalē trīs dienas pavadīju Valmierā, pārstāvot Jūrmalas pašvaldību Latvijas olimpiādē. Jāatzīst, ka sakumā šo sporta pasākumu nevērtēju augsti, taču jau piektdienas vakara vērienīgā atklāšanas ceremonija manu iespaidu krasi izmainīja. Iesoļojot stadionā zem Jūrmalas karoga, uzreiz atmiņā atausa junioru čempionāts, kas principā bija arī pēdējā reize, kad izjutu tik īstu sporta un sacensību garu, pārstāvot kādu tik varenu komandu. Vispirms jāpateicas Jūrmalai par sagatavotajām formām, ērtajām naktsmājām un greznajām maltītēm. Olimpiskās medaļas orientēšanās sporta veida tika izcīnītas divās disciplīnās - stafetē un sprintā. 

Izceļu startu

Jūrmalnieki stafetē (KARTE) debitēja ar vienu komandu, kuru pārstāvēju es ar māsu un jūrmalnieku MA. Divas nedēļas kopš Jukolas nebiju vilcis skriešanas apavus, tāpēc bija pilnīgi skaidrs, ka olimpiādi skriešu uz svaigumu. Starts pirmajā etapā izvērtas negaidīti veiksmīgs. Vispirms izpildīju mazo mērķi izvirzīties 49 sāncenšu smailes priekšgalā ceļā uz K punktu. Pēc tam pie 2. kp izveidojās pūlis, kurš vienlaicīgi gribēja atzīmēties vienīgajā SI stacijā un radīja pamatīgas nekārtības, un rupjību apmaiņu. Ta vietā, lai zaudētu minūtes un cīnītos par iespēju atzīmēties, akli iespraudu pirkstu ar atzīmēšanās kartiņu pūļa vidū un naivi cerēju, ka tā veikusi atzīmi. Tajā brīdī savtīgi uzskatīju, ka svarīgāk ir nepalaist prom līderus nekā izvairīties no neieskaitīta rezultāta komandai. Distances sarežģītākajā daļā (3.-5. kp) ātri sapratu, ka izkliedes un mikroreljefa dēļ neko vinnēt šeit nevarēs, un galvenais neļauties apjukumam, kas valdīja estrādes parka džungļos. Izskrienot uz tilta un pavēršot skatienu apkārt, novērtēju, ka vēl esmu pirmajā desmitniekā, bet no līderiem atpalieku jau vairāk kā minūti. Dīvaliņa pļavās atspēlējās leģendas nelasīšana, un zaudēju gandrīz pus minūti, domādams, ka kp atradīsies pudura malā nevis paugura malā.  Distances vidusdaļā savācās 4-5 skrējēju kompānija, kas cīnījās par 8.-12. vietu. Bet ar katru nākamo izkliedes kp grupa saruka, un ļāva pacelties par pāris vietām nekļūdīgi apmeklējot savus posteņus. Distances otrajā pusē pašam par pārsteigumu vēl joprojām spēju saglabāt pienācīgu tempu, lai pacīnītos par vietu sešiniekā. Izdevīgāka farsta dēļ pēdējā aplītī pēc skatītāju kp paspēju apsteigt Siguldas komandu un nodot stafeti otrajam etapam 6. vietā ar ieskaitītu rezultātu pēc šaubīgās atzīmes 2. kp. Biju sajūsmā par uzrādīto rezultātu un skrējienu. Distance bija gana sarežģīta un izaicinoša, bet cīņa ar konkurentiem - nerimstoša visas distances garumā. Turpinājumā Jūrmalas komanda gan strauji grima rezultātu tabulā, un beigās vēl manas vieglprātīgās attieksmes dēļ tika diskvalificēta pēc sūdzības un tiesneša lēmuma par rupju o-skrējiena noteikumu pārkāpuma, atrodoties aizliegtajā sacensību rajonā un radot nevienlīdzīgus apstākļus citām komandām. Apsveicami, ka patiešām tika veiktas šādas sankcijas, kas veicinās taisnīgu orientēšanās sacensību norisi nākotnē, bet žēl, ka todien diskvalifikācija tika piešķirta tikai divām komandām un atstāja rūgtumu līdz pat nākamajā dienā gaidāmajam sprintam pilsētas centrā.

Neizskatos pēc sprintera

Sprinta karte

Sprinta distancei vairs nebiju tik kaujinieciski noskaņots, un tikai fragmentāri koncentrējos tehniskajam izpildījumam. Jau iesildoties tapa skaidrs, ka abas dienas uz svaigumu izskriet nesanāks. Rezultātā stipri viduvējs sniegums gan fiziski, gan tehniski, tāpēc dziļākā analīzē par individuālo izpildījumu nesniegšu. Patīkami bija redzēt lielo ekrānu, kameras, dzirdēt komentētāja balsi un finišēt viscaur slapjam negaisa laikā pie Sīmaņa baznīcas. Pēc piedzīvotā un redzētā Valmierā, salīdzinot ar olimpiskajiem sporta veidiem, ir acīm redzams progress orientēšanās sacensību organizatoriskajā un skatāmības līmenī. 

Šonedēļ pāris svecīšu pūšanas, turpinās staigāšana pa mežu ar planšeti un zīmuli, bet nedēļas nogalē uz Krustpili, kur startēšu netradicionālās Latvijas orientēšanās daudzdienu distancēs, piemēram atklātajā grupā un jauktajā sprinta stafetē.