Jau vairākus mēnešus bloga saturs tiek papildināts vien pāris reizes mēnesi. Laikam tamdēļ, ka pamata saturs rakstiem par maniem panākumiem sportā pēdējos gados kļuvis ļoti pieticīgs. Šovasar vispār cenšos atturēties no jebkādas skriešanas, izvairoties no pēdas traumas saasināšanās. Tajā pašā laikā esmu atmetis cerību to izārstēt ar komerciāliem pretiekaisuma līdzekļiem, un pašlaik reālu progresu dod tikai teipošana un sīpoli.
Kopš atgriešanās no dienvidiem arvien biežāk skatos kalendārā. Strauji tuvojas septembris, kad atkal būs jādodas uz lidostu. Katrai dienai uzreiz papildus motivācija to nodzīvot pēc iespējas krāšņāk. Piemēram, vakara izbraucām ar velosipēdiem līdz Tukumam.
Šomēnes viens no pieminēšanas vērtiem notikumiem noteikti bija man pirmais uzaicinājums iestāties doktorantūrā. Tika piedāvāts 5 gadu projekts mazpazīstama profesora vadība Upsalas biomedicīnas centrā sadarbībā ar skandināvu farmācijas gigantu AstraZeneca R&D Gēteburgā. Lai arī šī varbūt nav pati prestižākā vieta uz kuru varu cerēt, taču plānotā programma, alga un atrašanās vieta pamudināja tomēr rūpīgāk sagatavot motivācijas vēstuli (ar GŠ palīdzību) un nosūtīt pieteikumu. Iedomājos, ka pats konkurss vien dos vērtīgu pieredzi nākotnei, plus, ja vēl uzaicinātu uz interviju.
Vēl jāpiemin, ka vienu pēcpusdienu sajutu pienākumu publiski paust savu, kā Jūrmalas pilsētas iedzīvotaja, redzejumu par veloinfrastruktūras attīstības koncepciju, piedaloties publiskajā apspriešanā domes telpās. Bez kautrēšanās izklāstīju mūsu ģimenē apspriestās problēmas un redzējumus cerībā, ka tas kādreiz tiks ņemts vērā (jau tagad izklausās naivi). Varētu teikt, ka pirmo reizi iesaistījos politikā vairāk nekā tikai vēlēšanu iecirkņa apmeklēšana.
Visu iepriekšējo nedēļu no rīta līdz vakaram pavadīju jaunajā RTU dizaina darbnīcā Ķīpsalā, kur piedalījos RTU doktorantūras skolas rīkotajā internacionālajā vasaras skolā par zaļajām tehnoloģijām. Komandai, kurā bez manis vēl darbojās mikrobioloģijas, vides zinātnes, mehānikas un elektroinženierijas absolventi, bija jāizveido tehnoloģija bioreaktoram, kas, balstoties uz reverso fotosintēzi (kompostēšanu), no biomasas ražotu siltumu un CO2, ko potenciāli varētu izmantot industriālās siltumnīcas, kas nepārtraukti ražo kompostējamus atkritumus un vēsajās sezonas ievērojamu daļu no izdevumiem iztērē siltuma enerģijā. Komandas darbu koncentrējām uz inženiertehnisko risinājumu, bet lekcijās un praktiskajos uzdevumos nācās domāt par komercializāciju, biznesa modeli, dizainu un prezentācijas prasmēm. Vispār pasākumam pieteicos, jo likās gana svarīgi vismaz reizi dzīvē minētās tēmas apskatīt, jo diez vai manā studiju programmā vai zinātniskajā darbā to vispār pieminēs, un pamēģināt strādāt komandā, kur katrs dalībnieks pārvalda citu zinātnes nozari. Vasaras skolas noslēgumā bija ieradušies universitātes vadība un nozares pārstāvji, kas komandu risinājumus objektīvi vērtēja un silti aicināja pievienoties universitātes zaļo tehnoloģiju inkubatoru, vai pievienoties kādam no jau esošajiem sākuzņēmējiem.
Lai arī nedēļas laikā necik nopietns bioreaktora modelis nesanāca, pašlaik pats garāžā strādāju pie sava risinājuma, kā no svaigi pļautās zāles vākt siltumenerģiju.
Kopš atgriešanās no dienvidiem arvien biežāk skatos kalendārā. Strauji tuvojas septembris, kad atkal būs jādodas uz lidostu. Katrai dienai uzreiz papildus motivācija to nodzīvot pēc iespējas krāšņāk. Piemēram, vakara izbraucām ar velosipēdiem līdz Tukumam.
Šomēnes viens no pieminēšanas vērtiem notikumiem noteikti bija man pirmais uzaicinājums iestāties doktorantūrā. Tika piedāvāts 5 gadu projekts mazpazīstama profesora vadība Upsalas biomedicīnas centrā sadarbībā ar skandināvu farmācijas gigantu AstraZeneca R&D Gēteburgā. Lai arī šī varbūt nav pati prestižākā vieta uz kuru varu cerēt, taču plānotā programma, alga un atrašanās vieta pamudināja tomēr rūpīgāk sagatavot motivācijas vēstuli (ar GŠ palīdzību) un nosūtīt pieteikumu. Iedomājos, ka pats konkurss vien dos vērtīgu pieredzi nākotnei, plus, ja vēl uzaicinātu uz interviju.
Vēl jāpiemin, ka vienu pēcpusdienu sajutu pienākumu publiski paust savu, kā Jūrmalas pilsētas iedzīvotaja, redzejumu par veloinfrastruktūras attīstības koncepciju, piedaloties publiskajā apspriešanā domes telpās. Bez kautrēšanās izklāstīju mūsu ģimenē apspriestās problēmas un redzējumus cerībā, ka tas kādreiz tiks ņemts vērā (jau tagad izklausās naivi). Varētu teikt, ka pirmo reizi iesaistījos politikā vairāk nekā tikai vēlēšanu iecirkņa apmeklēšana.
 |
| Bioreaktora modelis |
Lai arī nedēļas laikā necik nopietns bioreaktora modelis nesanāca, pašlaik pats garāžā strādāju pie sava risinājuma, kā no svaigi pļautās zāles vākt siltumenerģiju.
 |
| Internacionālā komanda |
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!