Pāriet uz galveno saturu

Riekstukalna Stafetes

Trajektorija
Piesakoties Rīgas stafetēm, samierinājos, ka vairs nav tā asuma un ātruma, kā vēl pāris vasaras atpakaļ, un šoreiz jāpārstāv IK Auseklis otrā komandā, skrienot individuālo trešo etapu. Kamēr kluba pirmā komanda nepārtraukti cīnījās par uzvaru, mēs cerējām uz finišu labāko desmitniekā. 
ne fokusā
Pēc pirmajiem diviem etapiem stafeti saņēmu 14. vietā, un tajā brīdī pat likās, ka ar nevainojamu reisu es varētu komandu ievilkt pat top 6. Jau 4,5 km distances pašā sākumā manīju vairākas komandas priekšā, kas motivēja netaupīties ne brīdi. Uz 3. un 4. kp, kas prasīja Magnēta pieredzīti, apsteidzu apjukušās Cēsu un Jelgavas komandas. Ceļā uz 6. kp samisējās virziens, un pieļāvu vienīgo vērā ņemamo kļūdu, zaudējot ap 30''. Piesardzīgi paņemot 7. un 8. kp kalna nogāzē apdzinu vēl pārīti skrējēju, kas vēl vairāk radīja pārliecību par saviem spēkiem, un deva sava veida enerģiju distances otrajai pusei. Nākamie 4 nevainojami veiktie etapi ļāva noķert Saldus un Smiltenes komandas, kuras beigās jau cīnījās par 6. pozīciju. Iespējams, tieši priekšā redzamās konkurentu muguras neļāva pāriet soļos, divreiz skrienot augšā Riekstukalnā pirms un pēc skatītāju etapa. Lai arī pēdējo aplīti tehniski veicu bez problēmām, izrāvienam, lai apdzītu Smiltenes pārstāvi, spēka nepietika, un stafeti nodevu 7. vietā. Uzrādīju labāko etapa laiku, apsteidzot virkni jauniešus, veterānus un dažas leģendas.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...