Pāriet uz galveno saturu

Augstākās studijas Cīrihē, vakuums

Pirmkārt, iespējams, pēc iepriekšējās ziņas noprati, ka mana ikdiena Cīrihē ir pilnībā pakārtota mācībām. Nekas baigi jautrs tas nav. Drīzāk garlaicīga un vientuļa rakstura audzināšana.
Tuvojoties semestra beigām, iztēlojos pavērsienus gaidāmajā janvāra eksāmenu sesijā, kad tieku atzīts par nesekmīgu. Tādā gadījumā mani pūliņi uz papīra būtu tukša vieta. Baisi. Pēdējo un vienīgo reizi eksāmenā izkritu pirmajā semestrī RTU. Mierinu sevi ar domu, ka galvenais mērķis manai 14 nedēļu vizītei pasaules klases augstskolā ir apgūt pēc iespējas vairāk jaunas un citur nesasniedzamas zināšanas ķīmijā, jo, iespējams, šis ir arī pēdējais lekciju semestris manā dzīvē.
Pavasarī atliek vien izstrādāt maģistra darbu un publicēt tā rezultātus, kas šobrīd izklausās tik vienkārši. Visticamāk darbu izstrādāšu Cīrihes ETH mikrobioloģijas institūtā, konjugējot baktērijas sintezētu peptīdu ar fluorescentu krāsvielu.

Otrkārt, brālis malacis!
No sniega ne miņas!

Citkārt, lai remdētu garīgo vakuumu, novembra beigās uz pāris dienām paviesojos dzimtenē. Mērķtiecīgi apstaigāju tuvākos draugus, centos krāt emocijas sarunās, pusdienās un ballītēs.
Vispār pietrūkst tas laiks dekādes sākumā, kad tik tikko sasniedzu pilngadību. Cik maz no tā karuseļa tagad atlicis.

Tad paklausos M83. Vieglāk aizmigt.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...