Starp lekciju semestri un sekojošo eksāmenu sesiju Cīrihē ir tieši vienu mēnesi ilga pauze. Atgriezos Latvijā, lai satiktos ar draugiem, pavadītu Ziemassvētkus ar ģimeni, baudītu populārus izklaides pakalpojumus un mazliet pievērstos sadzīviskām problēmām. Taču visvairāk šajās nedēļās esmu aizņemts ar gatavošanos eksāmeniem. Uzreiz pēc Ziemassvētkiem atgriezos pie lekciju pierakstiem, konspektiem un piemēriem. Darba dienas pavadu bibliotēkā vai pie rakstāmgalda. Kaut gan brīžiem sāk likties, ka, jo vairāk mācos, jo mazāk saprotu. Varbūt vispār neesmu gatavs tāda līmeņa pārbaudījumiem. Šādos gadījumos vien turos pie domas, ka pēc rezultātu paziņošanas nebūs pamata sevi šaustīt par nepietiekamu laiku vai atdevi, jo vairāk kā tagad diez vai esmu un, vai kādreiz spēšu ziedot mācībām. Citiem vārdiem sakot, gribas izspiest no sevis maksimāli daudz darba stundas gatavojoties, un redzēt, ar ko tas vainagosies eksāmenu rezultātos. Zināmas paralēles ar manu treniņplānu motivāciju pirms dažiem gadiem orientēšanās sportā. Un tāpat kā pirms galvenajiem mačiem, esmu gatavs arī zaudēt.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!