Pāriet uz galveno saturu

Raita zinātne, koptreniņi un krāsains kekss

Brīvdienu vakars
Pagājusi tieši puse maģistra darbam atvēlētā laika eksperimentu veikšanai laboratorijā. Rezumējot 7 nedēļas, jāsaka, ka ar pētījumu man veicas necerēti labi. Laikam tāpēc, ka līdz šim vēl nav sanācis tā kārtīgi iestrēgt pie pavirši izplānota eksperimenta. Ja arī kas ar pirmo mēģinājumu nesanāk kā cerēts, pāris dienu laikā tiek rast risinājums. Esmu pārsteigts, cik raitā tempā šeit tiek iegūti publicējami rezultāti. Sava bakalaura pētījuma laikā Rīgā mēdzu pavadīt pat vairākas nedēļas pie nesekmīga eksperimenta risināšana, līdz sasniedzu apmierinošu rezultātu. Nesen izpelnījos pagodinošu atzinību pat no institūta zinātniskā vadītāja par jauniegūtajiem datiem. Sen neesmu ar neko citu tā aizrāvies kā zinātnisko darbu tagad. Uz laboratoriju piestaigāju arī brīvdienās, bet tas drīzāk saistāms ar to, ka mājās nobeidzās laptops.
Brīvajā laikā eju skriet vai apmeklēju vingrošana zāli universitātes sporta klubā. Pieminēšanas vērti ir kluba iknedēļas skriešanas koptreniņi. Patīk iepazīt jaunus maršrutus, ar lielāku atdevi sacensties smagos intervālos, un skrējieni piespiež turēties pie tempa. Vispār jūtami uzlabojusies mana fiziskā forma, par ko liecina sajūtas, skrienot ātrāk par 5 minūtēm uz kilometru. Nedēļā vairāk par 6h nesportoju, kas ļauj izvairīties no ilgāka noguruma un traumām. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, lielāku uzmanību pievēršu pie staipīšanās.
Pārtikas krāsvielas un konfekšu kalns
Lai arī nebiju plānojis atzīmēt savu vārda dienu, kolēģi uzaicināja uz tematisku vienradžu dzīvokļa ballīti. Galdu klāja krāsaini saldumi un dzērieni, tikpat krāsaini bija arī viesu tērpi, un rags pieres vidū. Par socializēšanās trūkumu nesūdzos. Pārsteidzoši labi esmu iekļāvies kolektīvā, lai arī esmu viens no jaunākajiem.

No rīta, izejot no mājas, klausos divus gadsimta sākuma Arcade Fire skaņdarbus no vienreizēja dzīvā ieraksta

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...