Pāriet uz galveno saturu

BB

Aprīļa vidū Cīrihē iestājās manāma rutīna. Arvien biežāk ielūkojos starptautisko transporta kompāniju mājaslapās, plānojot un rēķinot maršrutus bēgšanai no Šveices uz dzimteni. Lai ietaupītu pusi no tiešā avioreisa biļetes cenas, šoreiz izlēmu pamēģināt FlixBus nakts autobusu no Cīrihes līdz Berlīnes Ryanair lidostai, no kuriens līdz Rīgai var aizlidot par pārdesmit EUR. 12h autobusā atgādināja braucienu uz Glastonberiju pāris vasaras atpakaļ, un kārtējo reizi lika pārvērtēt manas komforta prasības. Kaut gan nebija tik traki, jo 800 km garajā ceļā izvadāja pa pāris Vācijas lielpilsētām, uzsēdināja uz prāmja pār Bodensee un varēju nepieklājīgi izvērsties pa divām sēdvietām. Uz Rīgu šoreiz nelidoju tikai satikt draugus un ģimeni. Vēlējos uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļu par manu turpmāko karjeru Cīrihē, jo izskatās, ka pirmējais plāns par atgriešanos Latvijā pēc maģistratūras nav nemaz tik daudzsološs, cik biju iztēlojies.
Uz pjedestāla pa kreisi
Ja par atsevišķiem iespaidiem brīvdienās, tad pēc piecu mēnešu pārtraukuma rokās paņēmu karti, kompasu un uzskrēju Daugavas kausa stafeti Tomē, kur komandā ar brāļiem G skrēju pēdējo etapu. Lai arī distance un apvidus bija salīdzinoši vienkāršs, orientējos ļoti nepārliecinoši, izvēlējos drošus, garākus ceļa variantus, un lielākoties kalnos kāpu. Biju cerējis arī uz vieglāku soli mežā. Rezultātā no drošas līderpozīcijas etapa sākumā pēdējā kilometrā mani panāca un pārliecinoši apsteidza lidojošais GM, un finišā nācās samierināties ar 2. vietu.
Bet laiks, kuru no mazā brīvlaika atcerēšos visilgāk, bija pēcpusdienas pikniks pie ZG Dolē un GŠ kartupeļu pankūkas, atzīmējot gaidāmo BB. Kaut biežāk varētu izklaidēties tādā kompānijā.
Ar draugiem Daugavas muzejā
Tagad Cīrihē atlicis mēnesis līdz maģistra darba aizstāvēšanai. Šķiet, eksperimentiem jāmet miers, un nopietni jāpievēršas rezultātu apkopošanai un darba rakstīšanai.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...