SOLA stafete

Pirms dažiem mēnešiem saņēmu uzaicinājumu piedalīties lielākajā Šveices skriešanas pasākumā, SOLA stafetē, Mikrobioloģijas institūta 2. komandas sastāvā. Jauktu dzimumu komandām tiek piedāvāti 14 krasi atšķirīgi etapi pa pilsētu, laukiem, mežiem un kalniem, sākot no 3 līdz 16 km. Izvēlējos 10.6 km etapu ar 220 metru kāpumu. Sākumā īsti neaptvēru stafetes vērienu, taču ar KK, pārskatot pēdējo gadu rezultātus un klausoties viņa pieredzi, eiforijā izvirzīju mērķi 3 mēnešos satrenēties TOP 20 cienīgam etapa laikam, kas atbilstu tempam ap 4 min/km. Līdz šim tik ātri ~10 km skrējis nebiju. Treniņu periods ritēja bez aizķeršanās, spriežot pēc vidējā tempa kāpuma. Ja februārī, kad sāku regulāri skriet, pārvietojos vidēji ar 5:20 min/km, tad ar katru nedēļu kļuvu arvien ātrāks, un aprīļa beigās treniņos bez problēmām skrēju zem 4:40 min/km. Pirms starta jutos lieliski, un spriedu, ka šoreiz izšķirošs būs 150 m kāpums distances beigu daļā.

Trase

Pēc stafetes kociņa pārņemšanas 730. pozīcijā etapu uzsāku diezgan raiti. Pirmos 3 km, kas kopumā veda lejup no kalna, izvēlējos skriet aizvējā čalim ar austiņām un telefonu rokās, cenšoties pēc iespējas mazāk zaudēt spēkus noskrējienā. Tiklīdz nonācām uz līdzenuma, uzņēmos iniciatīvu, un vienkārši aizskrēju prom no kolorītā vienaudža. 4 km posmā pa pilsētu un upmalu likās, ka esmu uzņēmis labu labu tempu, taču, patiesībā, nebija jau īsti ar ko salīdzināt. To vien darīju, kā apsteidzu lēnākos, bet garām visa etapa laikā man neviens nepaskrēja. Pieskrienot pie stāvā kāpuma, skatam pavērās nebeidzami gara rinda ar ejošiem konkurentiem. Es, savukārt, biju plānojis visu kāpumu, kaut lēnām, bet uzskriet. Puskalnā uz brīdi pārgāju soļos. Tobrīd atcerējos, kā dažus gadus atpakaļ ziemas vidū ar JT, ZG un MP padsmit reizes kaplējām Siguldas serpentīnu. Nospriedu, ja jau man pietika raksturs tolaik, tad šis ir tīrais sīkums, un pēc mazāk kā 10 soļiem jau ar jaunu sparu uzskrēju atlikušo kāpumu.
Pēc kāpuma ātri atguvos un atlikušajos kilometros netaupījos vairs nekam. Mēģināju sevi piespiest skriet vēl ātrāk un apdzīt vairāk. Beigās pietrūka tikai garāks spurts pirms stafetes maiņas.

Trases profils

Finišēju ar 44:35, kas izrādījās 40. etapa laiks ar tempu 4:12 min/km. Rezultāts par tālu no kārotā mērķa, TOP 20 un 4 min/km. Baigi nepārdzīvoju, jo kopumā parādīju savu labāko skrējienu uz doto brīdi. Etapa laikā apdzinu 225 komandas, un stafeti nodevu 501. vietā.
Manu komandu veidoja bars laboratorijas kolēģi ar nenoteiktu fizisko sagatavotību. Nākamajās dienās institūtā pēc stafetes satiku virkni zināmā mērā šokētu kolēģu, jo visticamāk uzrādīju labāko individuālo rezultātu institūta komandas vēsturē. Īstenu slavas brīdi izjutu, kad pēc iknedēļas semināra mani pat uzrunāja līdz šim neredzētas sejas, interesējoties par manu treniņplānu. Vispār, pēc stafetes manāmi pieauga mana ietekme institūtā, ja tā to var saukt, un arvien vairāk kolēģi izrāda interesi mani redzēt Cīrihes laboratorijā arī pēc maģistra darba beigām.

Īsi pirms finiša