Daugavas loku trīsdienas

Pēc pārliecinoša snieguma Jukolas pirmajā etapā (iepriekšējā ziņa) nolēmu izmantot uztrenēto fizisko formu arī latviešu lielākajās orientēšanās sacensībās Kāpa, kas šogad norisinājās Krāslavas apkaimē. Pirms sacensībām veicu dažus intensīvus intervālu treniņus un 12 km skrējienu Cēsīs, kur uzlaboju savu visu laiku labāko rezultātu un guvu zināmu ticību ātrumam. Lai atsvaidzinātu navigācijas spējas, pirms Kāpas noskrēju vidējo distanci mežā ap Āža kalnu. Sajūtas liecināja, ka esmu gatavāks kā vēl jebkad. Pēdējās divas dienas pirms trīsdienu sacensībām neskrēju, bet sistemātiski krāju spēkus uzņemot saliktos cukurus.

Pirms sacensībām spriedu, ka desmitniekā ieskriet nebūs problēmu un ka varēšu pacīnīties pat par TOP6. Pirmā sacensību diena gāja pasaules ranga ieskaitē, kas man nozīmēja starta laiku grupas sākumā. Starta pozīciju uztvēru kā iespēju sacensību sākumā uzrādīt labāko laiku un pēc iespējas vairāk dzirdēt savu vārdu komentāros finiša arēnā.
6.4 km garo vidējo distanci iesāku diezgan haotiski, startā ierodoties pēdējā brīdī un, pirmoreiz ieskatoties kartē, nespēju izvēlēties pienācīgu pēdējo piesaisti 1. kontrolpunktam. 

6 minūšu kļūda uz 1. kp

Biju iedomājies tikai ar kompasa palīdzību no etapa vidus paņemt punktu, paceļot vēl iespaidīgu kalnu. Rezultātā virzījos pa blakus ieloku un beigās ieskrēju blakus punktā. Apmulsu, paskrēju apkārt, atradu vēl vienu lieku kp, līdz beidzot sapratu, ka jāiet uz augstāko virsotni, no kuras ieraudzīju vajadzīgo kontrolpunkta prizmu. Pēc tik bēdīga sākuma mierināju sevi, ka priekšā vēl 3 distances un padoties būtu muļķīgi, tāpēc centos par kļūdu aizmirst un koncentrēties turpmākajam izpildījumam. Izaicinošo distanci veicu praktiski vienatnē ar saraustītu tempu. 

Sarežģītā distances vidusdaļa 

Pabakstījos punkta rajonā, piemēram uz 11. kp, bet kopumā no kļūdas sākumā atguvos veiksmīgi. Finišēju ar cerēto labāko laiku, kurš ātri vien tika uzlabots par vairāk kā desmit minūtēm, un beigās vien 21. vieta 1. dienā. Kopumā orientēšanās neiepazītajā Latgales mežā patika, un ar biju pozitīvi noskaņots nākamajām dienām, neskatoties uz vājo sākumu. 

Kļūdas ceļā uz 4. un 5. kp

Otrās dienas 10.6 km garajā distancē startēju grupas beigās, par ko liecināja ieskrietās takas mežā un panāktie konkurenti. Pirmos trīs punktus paņēmu labi, panācu divus ārvalstu sportistus. Uz 4. kp noslinkoju un paļāvos uz sāncenšu kļūdaino trajektoriju, kas veda garām punktam un rezultātā maksāja pāris minūtes, pieskaitot vēl virziena maiņas ceļā uz 5. kp. Pēc šāda gājiena pats uzņēmos triju skrējēju grupas iniciatīvu, un precīzi paņēmu nākamos trīs punktus, bet ar to bija par maz, jo pie 8. kp par 2 minūtēm mani panāca KJ. Tā kā saldenieka plūdums distancē izskatījās ātrs un precīzs, tad ar visiem spēkiem centos neizlaist viņu no acīm un turēties aizmugurē. Kartē pats skatījos reti. Kāpumā uz 16. kp spēki izsīka, un atpaliku no dienas labākā laika īpašnieka. Lielā slodze dzenoties pakaļ KJ atspēlējās etapā uz 19. kp, kur apdullis nespēju noturēt virzienu un izplānot līdz galam etapu. 

Liecējs

Neprecizitātes arī uz dažiem atlikušajiem kp radīja dalītas jūtas finišā, reiss aiz KJ muguras palīdzēja pacelties kopvērtējumā līdz 11. vietai, bet pēdējā trešdaļā individuāli zaudēju 8 minūtes uz ātrumu.

Pēdējā dienā gatavojos kalnainai, slapjai un 11 km garai distancei, kurā liela loma būs spēku sadalījumam un pēdējiem kilometriem. Distanci uzsāku rezervēti un samērā precīzi. Vairāk lasīju karti, izvēlējos drošus ceļu variantus. Iegāju labā ritmā, noķēru pāris priekšā skrienošos. Pilnībā kontrolēju skrējienu, lai arī temps nebija baigi ātrs. Plūdums pazuda ceļā uz 12. kp, kur uzskrēju virsū dzeloņdrātīm un saskrāpēju kājas. Pēc dažiem etapiem gan atguvos. Uz ceļa garajā 15. etapā uzskrēju mazliet ātrāk, ko varbūt nevajadzēja darīt, jo no kp izskrēju pretējā virzienā, un pazaudēju laiku, bradājot nevajadzīgu purvu. 

Gravas pie Daugavas un pēdējā cilpa

Daugavas ielejas gravu posmā no 16. līdz 19. kp iztiku bez lielām kļūdām, vadoties pēc Gaujas Nacionālā parka mežu pieredzītes. Tā kā garajās distancēs iepriekšējos gados saskāros ar nepatīkamu spēku izsīkumu beigu daļā, biju pārsteigts, ka šoreiz pēdējā cilpā noturēju pieklājīgu tempu, lai spētu atrauties no savāktā skrējēju vagona.

Finišā

Finišēju ar 9. dienas rezultātu, kas nodrošināja arī 9. vietu triju dienu kopvērtējumā. 

Jāatzīst, ka uz vietu TOP6 cerēt nevarēju, ko pierādīja ātruma atšķirība 2. dienā starp mani un 6. vietas ieguvēju KJ. Drīzāk jābūt apmierinātam, ka pēc neveiksmīgā sākuma vairs neatkārtoju tik demotivējošas kļūdas distancē, un beigās apsteidzu vairākus principiālos konkurentus.

Kāpa iezīmē beigas pavasara orientēšanās sacensību sezonai un iedomu treniņplānam. Kas tālāk?

Tagad pievērsīšos Jaunķemeru kartes atjaunošanai un Vaivaru Balvas organizēšanai, kas Jūrmalas rietumos norisināsies pēc trim nedēļām.