Pāriet uz galveno saturu

Līdz elkoņiem zinātnē

Doktorantūra sākusies diezgan saspringti. Kopš augusta institūtā gādāju par to, lai tiktu publicēti mana maģistra darba pētījuma rezultāti. Zinātniskais raksts tika iesniegts žurnālam jau pavasarī, taču pirms nepilniem diviem mēnešiem saņēmām recenzentu komentārus un ieteikumus papildus eksperimentiem. Ja daži uzdevumi bija vienkārši un necerēti veikli paveicami, tad, mēģinot atrisināt atlikušos, radās virkne jaunu atklājumu, un vēl vairāk jautājumu bez atbildēm.
Recenzenti uzstādīja termiņu mūsu atbildes sniegšanai, tāpēc vienmērīgs stress paspēt laikā pēdējās nedēļas bija kļuvis par manu ikdienu. Piemēram, tipiska izmisuma situācija, kad daudzsološākie analīžu rezultāti izvēršas pretrunā iepriekš pieņemtiem faktiem un eksperimentiem. Tādos brīžos, protams, sāku apšaubīt savus novērojumus, un nezinu, kam vairs ticēt. Tādos gadījumos cenšos pēc iespējas vairāk komunicēt ar kolēģiem par pētījuma attīstību, kā arī nepārliecinošos rezultātus kompensēt ar dziļāku datu analīzi. Kaut arī retās reizēs tas vainagojas ar konstruktīviem secinājumiem, taču visbiežāk jāatzīst vienkārši zemē nomests laiks, enerģija un resursi.
Man patīk vilcieni
Maniem pūliņiem gan ir arī vērā ņemama motivācija - iespēja manu uzvārdu nodrukāt vienā no pasaulē ietekmīgākajiem zinātnisko rakstu krājumiem.

Jāsaka, ka darbā garlaicīgi nav. Un tas arī galvenais. Man tomēr patīk tas ko daru. Vismaz guļamistabu darbadienu rītos pametu ar prieku un cerību, un pēc deviņām stundām, laižoties mājās, ir tāda laba padarīta darba sajūta. Arvien vairāk ticu, ka esmu īstajā vietā un laikā. Vismaz šobrīd.

Dita uz 10 dienām spēja mani izvilkt no tā vāveres rata institūtā. Kā mums gāja atvaļinājumā, var redzēt Ditas video apskatā.

Ja par fiziskajām aktivitātēm un izklaidēm, tad pēdējais jaunums manā dienasgrāmatā ir svaru zāles apmeklēšana. Iztēlojos, ka palielini muskuļu masu rokās, varēšu veiklāk darboties ar pipeti. Bet vispār tie pāris skriešanas treniņi nedēļā, ir tas, kas vēl spēj noturēt manu darbs-atpūta balansu.

Nu, tā. Pietrūkst sacensības mežā, draugi, latviešu valoda, un dzimtene kopumā.
Ķīmijas zinātņu maģistrs īsi pēc diploma saņemšanas. 2017. gada jūlijs.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...