Pāriet uz galveno saturu

Latvieši Cīrihē

Pēc Šveicē pavadītiem gandrīz diviem gadiem biju saticis vien uz pirkstiem skaitāmus Latvijas pilsoņus. Tas protams nav tik draņķīgi, cik latviešu valodu dzirdēju Upsalā, taču latviešu valodu Rietumeiropā cerēju dzirdēt biežāk kā vien pāris reizes mēnesī. 
Valsts svētku nedēļas nogalē iepazinos ar vēl vismaz duci latviešu. Vispirms, 18. novembrī ar Ditu pievienojāmies latviešu skrējēju grupai, kas lēnā solī veica ap 15 km garu Latvijas robežas kontūrai līdzīgu maršrutu pa Cīrihes ielām. Skriešana bija gan diezgan simboliska, 6-7 min/km, bet vairāk socializēšanās, kur ar citiem latviešiem priecīgā gaisotnē bazarējām par sadzīviskiem jautājumiem. Pēc kopīga foto finišā spriedām, ka skrējiens sanācis kā lielisks svētku dienas sākums un jāpadara par tradīciju. Vakarā apmeklējām neatkarības dienai veltītu deju un koru koncertu, kas pulcēja vairāk kā simts tautiešu. Sākumā patriotiski nodziedāja himnu, pēc kuras atskaņoja Vējoņa kunga lasīto uzrunu ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuru tāpat kā universitātes rektores uzrunu uztvēru ļoti personiski. Auditorijā manīju visu gada gājumu ļaudis. Sekojošo kora dziedājumu papildināja bērnu spiedzieni zāles aizmugurē. Tāpat tautas deju priekšnesumā dejoja arī pirmskolas vecuma pāri, kas, šķiet, bija pasākuma visjautrākā daļā. Tā kā visapkārt bija dzirdama dzimtā valoda, dažbrīd pat aizmirsu, kur tad atrodos. Pēc koncerta pacilātā gaisotnē pabazarējām ar tik tikko iepazītiem tautiešiem, apmainījāmies kontaktiem. Ar KK saņēmām pat uzaicinājumus iestāties tautas deju kolektīvā, jauktajā korī vai orķestrī, ar mērķi nākamvasar piedalīties Dziesmu svētkos. Maz ticams gan, ka kādreiz tam pievērsīšos. Pēc pasākuma un īsajām diskusijām ar citiem tautiešiem stipri uzlabojās skatījums uz Cīrihi kā savu mājvietu ilgākā laika periodā. 

Citkārt, aukstums un pirmais sniegs sasniedzis arī Cīrihi, ko visvairāk izjūtu dzestrā rīta velobraucienā uz institūtu. Brīvo laiku vairāk pavadu iekštelpās, piemēram, ar nelielu pulciņu kolēģu noturējām pirmo galda spēļu vakaru. Daudz vairāk patērēju zāļu maisījumus tējai.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...