Pāriet uz galveno saturu

10 dienas decembrī

Pēdējos gados viena no labākajām sajūtām decembrī ir brīdī, kad dodos uz lidostu dažas dienas pirms Ziemassvētkiem. Šogad mājupceļā negaidīti pievienojās arī pāris draugi, kas divu stundu lidojumu padarīja vēl aizraujošāku. Vispār, īsā laikā Šveicē iekārtojusies virkne manu draugu un paziņu no RTU un ģimnāzijas laikiem. Lidmašīnā apspriedām atvaļinājuma plānus, rezumējām aizejošo gaudu un novērtējām laiku, kurā dzīvojam. Tobrīd viss likās lieliski, un tas bija tikai sākums!
Otrajos Ziemassvētkos ar ZG un JT atjaunojām klasisko trio, ar kuru vēl dažus gadus atpakaļ plūcām laurus Latvijas orientēšanās stafešu kausā. Šoreiz 4h rogainingā Gardenes apkārtnē komandas enkurs biju es. Pēc mazliet vairāk kā divu stundu skriešanas kājas neizturami sāka uzstāt uz pāriešanu soļos, strauji kritās temps, mainījās distances plānojums. Šķiet, atmiņā visspilgtāk paliks miglains skrējiens pa dzelzceļa uzbērumu pēdējos kilometros, cenšoties iekļauties kontrollaikā. Rezultātā, neskatoties uz neizpildīto plānu (60 km), apbalvošanā pie Dobeles svecēm tikām arī mēs.
Vecgada vakars tika jestri pavadīts dzīvokļa ballītē, kur atslābis bazarēju ar tuvākajiem draugiem. Pusnaktī pievienojāmies NU dzīrēm krastmalā, kur parasti katrs ievēlamies arī jaunā gada vēlēšanos. Šoreiz lielajā priekā par to kaut kā aizmirsu. Šogad neko neapņemos. Lai dzīve pati mani nes! Varbūt tad jutīšos mazāk vainīgs par saviem gājieniem.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...