Tieši laikā, kad Cīrihē uz brīdi parādījās tāds patīkams pavasara siltums, temperatūrai pakāpjoties virs desmit grādiem, ciemos uz nedēļas nogali atbrauca Dita. Jau iepriekš izplānojām vismaz vienu dienu pavadīt kalnos, kopā pasportot un principā tikai izklaidēties. Par dažiem no piedzīvojumiem būs šajā rakstā.
Ļoti reti sanāk sportot kopā ar Ditu. Šoreiz pieaicināju uz manu mīļāko universitātes sporta kluba piedāvāto sporta nodarbību - skriešanas koptreniņu, kas mēģina vienkopus pulcēt gan ātrākus, gan ne tik ātrus skrējējus. Pirms dodamies ārā skriet, uz sporta kluba grīdas 15 minūtes izpildām vērtīgus muskulatūru stiprinošus vingrojumus. Tad seko 15 minūšu skrējiens ar tempu, kuru spēj noturēt arī lēnākie treniņa dalībnieki. Tālāk galvenā daļa - augstas intensitātes skriešanas intervālu sesija. Piemēram, šoreiz tie bija astoņi 30 sekunžu sprintiņi pret kalnu ar kopējo startu. Pēc intervāliem seko vienmērīgs skrējiens, kurā parasti grupa tiek sadalīta divās daļās - ātrie un ne tik ātrie. 20-40 minūtes pa gājēju ceļiem un takām. Skrietais maršruts nekad neatkārtojas, un bieži vien ved pa vēl neredzētām vietām pilsētā un apkārtējos mežos. Treniņu noslēdzam ar patīkamu visaptverošu staipīšanos.
Darbadienās laboratorijā drīzāk shēmoju, kā tikt ārā no pilsētas, kāpt kalnos nekā domāju par darbu. Tā piektdienā uzreiz pēc pusdienām iesāktos eksperimentus sametu ledusskapī, izprintēju topogrāfisko karti ar gājēju taku tīklu Rigi klinšu sienas apkārtnē un sarunāju šoferi kopbraukšanas pakalpojumā BlaBlaCar, kurš saulainā pēcpusdienā mūs nogādāja līdz Rigi pakājei. Mācoties no plānošanas kļūdām pārgājienos pie Pilatus un Eigera, šoreiz maršrutu plānojām ļoti piesardzīgi, un apzinājāmies, ka nepieciešamos 1300 augstuma metrus līdz virsotnei nav obligāti jāuzkāpj, ja riskējam nepaspēt lejā no kalna pirms tumsas iestāšanās.
Pārgājienu sākām no tipiski gleznainas pilsētiņas Lucernes ezera krastā, no kuras līdz virsotnei dzeltenās norādes solīja 5 stundu gājienu. Ar priecīgu noskaņojumu un skatienu mākoņiem klātās virsotnes virzienā rāpāmies augšup. Dzeršanas pauzēs apspriedām plašo panorāmu un našķojāmies ar līdzpaņemtajiem saldumiem. Augšupceļa otrajā pusē taku un apkārtnes zaļumu nomainīja kūstošais sniegs, kas gan netraucēja mūsu raitajam solim. Kontrolpunktos pa ceļam manījām, ka ejam gandrīz uz pusi ātrāk kā sākumā tika solīts, un šoreiz iztiksim bez maršruta noīsināšanas.
Dienas siltākajā brīdī sasniedzām virsotni (1788 m). Izvilkām Primus, uzsildījām tēju pie maizītēm, uzvilkām siltāku apģērbu un uzņēmām skaistus kadrus telefonā. Traki skaidrs laiciņš un dzidrais gaiss ļāva Alpu ainavā ieraudzīt nogāzes, kurās jau esam bijuši un kurās varbūt doties nākamreiz. Pēc nelielā piknika un instagramēšanas devāmies lejup pa kalna pretējo nogāzi. Lejā, protams, gāja vieglāk un ātrāk, brīdi pat mēģinājām šļūkt pa gludu slēpošanas trasi. Ap saulrietu nonācām mežmalā. Strauji satumsa un kritās temperatūra. Kad iestājās tumsa, veiksmīgi jau paspējām tikt cauri mežam, pēc kura atlika vien daži km pa ielejas laukiem līdz dzelzceļa stacijai. Mājās pārradāmies manāmi noguruši. Vēl jokojām, ka pirms gulētiešanas varētu noskatīties kādu filmu. Tikai pretēji, uzreiz aizmigām!
Atlikušajās Ditas atvaļinājuma dienās Šveici pārņēma aukstums un pat sniegs. Tālāk par Cīrihes kantona robežām nedevāmies, drīzāk baudījām laiku, kad nav jāuztraucas par darbu un ikdienas rūpēm, bet par savām attiecībām, garākās pastaigās.
Atcerējos, ko dzīvē vēlos un mīlu visvairāk.
Pink Lemonade ir otrais singls no James Bay nākamā albuma. Patīk vairāk kā pirmais Wild Love. Bet vispār tāds viegls pops, piestāv pavasarim!
Ļoti reti sanāk sportot kopā ar Ditu. Šoreiz pieaicināju uz manu mīļāko universitātes sporta kluba piedāvāto sporta nodarbību - skriešanas koptreniņu, kas mēģina vienkopus pulcēt gan ātrākus, gan ne tik ātrus skrējējus. Pirms dodamies ārā skriet, uz sporta kluba grīdas 15 minūtes izpildām vērtīgus muskulatūru stiprinošus vingrojumus. Tad seko 15 minūšu skrējiens ar tempu, kuru spēj noturēt arī lēnākie treniņa dalībnieki. Tālāk galvenā daļa - augstas intensitātes skriešanas intervālu sesija. Piemēram, šoreiz tie bija astoņi 30 sekunžu sprintiņi pret kalnu ar kopējo startu. Pēc intervāliem seko vienmērīgs skrējiens, kurā parasti grupa tiek sadalīta divās daļās - ātrie un ne tik ātrie. 20-40 minūtes pa gājēju ceļiem un takām. Skrietais maršruts nekad neatkārtojas, un bieži vien ved pa vēl neredzētām vietām pilsētā un apkārtējos mežos. Treniņu noslēdzam ar patīkamu visaptverošu staipīšanos.
Darbadienās laboratorijā drīzāk shēmoju, kā tikt ārā no pilsētas, kāpt kalnos nekā domāju par darbu. Tā piektdienā uzreiz pēc pusdienām iesāktos eksperimentus sametu ledusskapī, izprintēju topogrāfisko karti ar gājēju taku tīklu Rigi klinšu sienas apkārtnē un sarunāju šoferi kopbraukšanas pakalpojumā BlaBlaCar, kurš saulainā pēcpusdienā mūs nogādāja līdz Rigi pakājei. Mācoties no plānošanas kļūdām pārgājienos pie Pilatus un Eigera, šoreiz maršrutu plānojām ļoti piesardzīgi, un apzinājāmies, ka nepieciešamos 1300 augstuma metrus līdz virsotnei nav obligāti jāuzkāpj, ja riskējam nepaspēt lejā no kalna pirms tumsas iestāšanās.
Pārgājienu sākām no tipiski gleznainas pilsētiņas Lucernes ezera krastā, no kuras līdz virsotnei dzeltenās norādes solīja 5 stundu gājienu. Ar priecīgu noskaņojumu un skatienu mākoņiem klātās virsotnes virzienā rāpāmies augšup. Dzeršanas pauzēs apspriedām plašo panorāmu un našķojāmies ar līdzpaņemtajiem saldumiem. Augšupceļa otrajā pusē taku un apkārtnes zaļumu nomainīja kūstošais sniegs, kas gan netraucēja mūsu raitajam solim. Kontrolpunktos pa ceļam manījām, ka ejam gandrīz uz pusi ātrāk kā sākumā tika solīts, un šoreiz iztiksim bez maršruta noīsināšanas.
Dienas siltākajā brīdī sasniedzām virsotni (1788 m). Izvilkām Primus, uzsildījām tēju pie maizītēm, uzvilkām siltāku apģērbu un uzņēmām skaistus kadrus telefonā. Traki skaidrs laiciņš un dzidrais gaiss ļāva Alpu ainavā ieraudzīt nogāzes, kurās jau esam bijuši un kurās varbūt doties nākamreiz. Pēc nelielā piknika un instagramēšanas devāmies lejup pa kalna pretējo nogāzi. Lejā, protams, gāja vieglāk un ātrāk, brīdi pat mēģinājām šļūkt pa gludu slēpošanas trasi. Ap saulrietu nonācām mežmalā. Strauji satumsa un kritās temperatūra. Kad iestājās tumsa, veiksmīgi jau paspējām tikt cauri mežam, pēc kura atlika vien daži km pa ielejas laukiem līdz dzelzceļa stacijai. Mājās pārradāmies manāmi noguruši. Vēl jokojām, ka pirms gulētiešanas varētu noskatīties kādu filmu. Tikai pretēji, uzreiz aizmigām!Atlikušajās Ditas atvaļinājuma dienās Šveici pārņēma aukstums un pat sniegs. Tālāk par Cīrihes kantona robežām nedevāmies, drīzāk baudījām laiku, kad nav jāuztraucas par darbu un ikdienas rūpēm, bet par savām attiecībām, garākās pastaigās.
Atcerējos, ko dzīvē vēlos un mīlu visvairāk.
Pink Lemonade ir otrais singls no James Bay nākamā albuma. Patīk vairāk kā pirmais Wild Love. Bet vispār tāds viegls pops, piestāv pavasarim!
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!