Lieldienu Balvas dubļos

Pretojos skarbajiem laikapstākļiem

Gaužām reti pēdējos gados sanāk piedalīties orientēšanās sacensībās. Tā kā Lieldienu brīvdienas pavadīju Latvijā, tad pie reizes izlēmu startēt arī tradicionālajā Lieldienu Balvā, kas šogad norisinājās Pētersalā. Pieteicos vīru elites grupā, jo jau divus mēnešus sistemātiski trenējos (pēdējā mēnesī 24h), un esmu sasniedzis zināmu fizisko sagatavotību, lai 4 km īsajā distancē nepaliktu kaunā. Izvirzīju pat ambiciozu mērķi ieskriet labāko desmitniekā. Nedēļu pirms sprinta sacensībām veicu speciālu treniņu, lai atsvaidzinātu orientēšanās prasmes pilsētvidē. Agrā svētdienas rītā Cīrihes vecpilsētā izskrēju 3 daļās sadalītu sprinta distanci, vēršot uzmanību kartes lasīšanai, etapu plānošanai skrienot.
Sacensību dienā uzsniga sniegs, distances rajons bija dubļains un slidens. Pirms starta pilnvērtīgi iesildījos, noskrienot 20 minūtes un izpildot dažus paātrinājumus. Dodoties pie kartēm, jutos koncentrējies un gatavs gaidāmajam reisam.

Distance ar manu trajektoriju

Pētersalas karti rokās jau biju turējis, un starta brīdī dažās sekundēs paspēju jau to noorientēt un ieraudzīt pirmo etapu, izvairoties no neveiklas bremzēšanas kartes pētīšanai. Distanci kā vienmēr sezonas pirmajos mačos sāku ātri, tai pat laikā saprotot, ka tik raiti jau visu distanci nenoskriešu. Ja 1. kp pa "S" veida trajektoriju problēmas neradīja, tad ceļā uz 2. kp pēc leģendas biju pārliecināts, ka punkts atradīsies mūra iekšējā stūrī, un mājai devos garām pa kreiso pusi. Neredzot lukturi cerētajā vieta, sapratu, ka tas ir mūra pakājē, tāpēc nācās apskriet dažu sekunžu loku. Nākamie divi punkti lika vien pārskriet uz kartes un distances interesantāko daļu bez izvēles maršruta plānošanas ziņā. Garākais etaps uz 5. kp piedāvāja vismaz 2 līdzīgus variantus - pa labi un pa kreisi. Jau pirms paša etapa pāris reizes ieskatījos kartē, lai salīdzinātu alternatīvas, un pēc atzīmes bez šaubīšanās izvēlējos skriet pa kreisi, un pēc tam izmantot zināmo eju cauri mājai. Šis variants likās labāks, jo mazāk jālasa karte un pusi no etapa var skriet pa ielu, kas šajos laikapstākļos likās ātrāk kā slidenie pagriezieni variantā pa labi. Atzīmējoties 5. kp, garām pašāvās AJ, startējot minūti pēc manis. Nākamos trīs etapus sekoju viņa mugurai, mazāk skatoties kartē, taču sacensties ar izlases atlētu gan nav manos spēkos. Uz 9. kp skrēju pa labi, jo atkal ātrāk šķita noskriet liekus metrus pa cietu pamatu, salīdzinot ar slideniem manevriem pa kreisi. Uz 10. kp neieraudzīju, ka iespējami 2 līdzīgi varianti, bet skrēju pa kreisi, izmantojot šauru eju starp mājām. Iespējams, pa labi būtu ātrāk, jo nebūtu jāgrūstās ar citiem dalībniekiem. Ceļā uz 13. kp jutu, ka neesmu tik traki noguris, kā gaidīju, un atlikušajā distances daļā spēju palielināt tempu un pakāpties par pāris vietām starplaiku tabulā.
Beigās četrus km garo distanci veicu 16:53 (+2:57 UU), kas ierindoja 15. vietā no 24. Jutos apmierināts ar savu veikumu, jo neizdarīju neko pārlieku muļķīgu, un arī fiziski skrējiens atbilda manai sagatavotībai. Vienu brīdi distancē prātā iezagās doma, vai nevajadzēja skriet M21 grupā, kur nebūtu jākonkurē ar sporta profesionāļiem, taču uzrādītais rezultāts tomēr pierāda, ka varu cīnīties par TOP10 (pietrūka 50 sekundes), ja lietotu bezkontakta atzīmēšanās iekārtu, un klases pazemināšanu atlikšu uz citām sacensībām. Šoreiz zaudēju dažiem junioriem, bet tai pat laikā apspēlēju pāris principiālos konkurentus.